Dānija, pārņemot prezidentūru no Spānijas, par galveno uzdevumu izvirzījusi paplašināšanos un vienlaikus atzinusi: vēsturiskais logs uz paplašināšanos ir šaurs. No kā atkarīga šī iespēja?
Dānija, pārņemot prezidentūru no Spānijas, par galveno uzdevumu izvirzījusi paplašināšanos un vienlaikus atzinusi: vēsturiskais logs uz paplašināšanos ir šaurs. No kā atkarīga šī iespēja?
Dānija savu prezidentūru iezvanīja jūnija pēdējā dienā pasaules vecākajā atrakciju parkā – slavenajā Tivoli parkā –, atklājot kandidātvalstu kultūras festivālu.
«Dzeguzīte» iekūko Dānijas prezidentūru
Piecas dienas dāņi un daudzie tūristi no dažādām pasaules valstīm skatījās priekšnesumus. No Latvijas Tivoli uzstājās bērnu vokālais ansamblis «Dzeguzīte», bērnu deju ansamblis «Zelta sietiņš» un tautas deju ansamblis «Rotaļa». Festivālam bija sagatavota kopīga programma «Nāc nākdama, Līgo diena», «Darbs dara darītāju» un «Rīga dimd».
Klāt bija visas trīs ES «galvenās galvas» – tagadējais ES Padomes priekšsēdētājs Dānijas premjerministrs Anderss Fogs Rasmusens, Eiroparlamenta prezidents Pats Kokss un Eiropas Komisijas prezidents Romāno Prodi.
Savā uzrunā Eiropas Parlamentā 3. jūlijā premjerministrs A.F.Rasmusens īpaši izcēla paplašināšanos kā prezidentūras prioritāti: «Paplašināšanās ir unikāla vēsturiska iespēja, kuru Eiropa nedrīkst palaist garām. Dānija darīs maksimālo, kas tās spēkos, lai pabeigtu sarunas līdz Kopenhāgenas samitam decembrī.» Izteikuma formulējums pieļauj arī paplašināšanās nenotikšanu. Kas to var kavēt vai pat apturēt?
Paplašināšanās likteni izšķirs subsīdijas
A.F.Rasmusens apzinās, ka uz spēles likts paplašināšanās liktenis. «Lemjot par paplašināšanos, pat neliela iekavēšanās var nozīmēt atlikšanu uz ilgāku laiku, jo 2003. un 2004. gadā mums jākoncentrējas iekšējām reformām, bet 2005. un 2006. gadā jālemj par ES turpmākajām finansiālajām perspektīvām,» viņš izteicies iepriekš.
Spānija savas prezidentūras laikā ES paplašināšanās sarunās gandrīz tika tik tālu, cik plānojusi – uz oktobri atlikti tiešo maksājumu jautājumi lauksaimniecībā. Dānijai būs jāizlīdzina pretrunīgās pozīcijas lauksaimniecības subsīdijām, meklējot risinājumu, kas būtu pieņemams gan lielākajam budžeta donoram Vācijai, gan pašreizējām palīdzības saņēmējām Francijai un kandidātvalstīm.
Dānija atbalsta palīdzības sniegšanu kandidātvalstu lauksaimniecībai un brīdinājusi pārējās ES dalībvalstis nebloķēt šīs subsīdijas. Taču tiek piesaukti arī finansu griesti, par kuriem tika panākta vienošanās 1999. gadā Berlīnē. Tas faktiski nozīmē – vairāk par 25 procentu subsīdiju pirmajā gadā mums «nespīd».
To atgādināja arī Dānijas ārlietu ministrs Pērs Stigs Mellers vizītes laikā Latvijā. Pēc viņa teiktā, demokrātiskas Eiropas apvienošana ir svarīgāks mērķis par pārrobežu naudas maksājumiem, tomēr viņš pieļāva atsevišķus risinājumus katrai kandidātvalstij divpusējās sarunās.
Kandidātvalstis, kuras parasti pārstāv Polijas kategoriskā nostāja, joprojām šo priekšlikumu uzskata par negodīgu un diskriminējošu. Turklāt Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, kuru septembrī gaida vēlēšanu cīņa, radījis nervozitāti ar paziņojumu, ka līdz Kopenhāgenas galotņu apspriedei decembrī varētu nevienoties šajā jautājumā.
«Pēdējās minūtes» spiediens
Polija un Čehija brīdinājušas, ka tās labāk nokavēs ES paplašināšanas grafiku nekā pieņems neizdevīgus dalības noteikumus, kas tiks iesniegti pēdējā brīdī, tā ka tos atliks tikai pieņemt vai nepieņemt.
«Ja sarunām netiks radīti normāli apstākļi, mēs pieprasīsim tās pagarināt. Mēs nepakļausimies šantāžai un nepiekritīsim noteikumam, ka paplašināšanas vilciens atiet noteiktā laikā,» Polijas galvenajam laikrakstam «Gazeta Wyborcza» teica Polijas ārlietu ministrs Vlodzimežs Čimoševičs.
«Ja tiks izteikts priekšlikums, kuru atliks tikai pieņemt vai noraidīt, es ieteikšu Čehijas valdībai turpināt sarunas tikmēr, kamēr rezultāts būs abpusēji pieņemams,» aģentūrai «Reuters» teica Čehijas sarunvedis Pāvels Telička. «Divu vai četru nedēļu starpībai nav vēsturiskas nozīmes,» viņš piezīmēja.
Novilcināšana līdz decembrim, kā to ierosinājis Vācijas kanclers, liktu kandidātvalstīm pieņemt sliktus noteikumus, un tas izraisītu negatīvu balsojumu referendumā.
Dānija steidzas mierināt kandidātvalstis, ka tāds lēmums, kuram tās pēdējā brīdī būs spiestas piekrist vai nepiekrist, netiks piedāvāts. A.F.Rasmusens paziņojis, ka ES jāpanāk vienota nostāja jautājumā par lauksaimniecības subsīdijām līdz novembra sākumam.
«Tas, protams, nebūs pēdējā brīža piedāvājums,» pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas prezidentu Romāno Prodi preses konferencē teica Dānijas premjerministrs A.F..Rasmusens. «Nedēļas starp novembra sākumu un Kopenhāgenas galotņu apspriedi decembrī paies intensīvās sarunās ar kandidātvalstīm,» teica A.F.Rasmusens.
Jāatzīst, ka Dānija ir ieinteresēta pabeigt paplašināšanos, kam pati likusi pamatus tās iepriekšējās prezidentūras laikā 1993. gadā. Tai ir pat savs sauklis «No Kopenhāgenas līdz Kopenhāgenai!»
Rasmusena slepenais plāns
A.F.Rasmusenam ir slepenais plāns, kā pirms Ziemassvētkiem «izsist» no ES līderiem paplašināšanās darījumu, uzskata laikraksts «The Financial Times». Kaut gan Kopenhāgenas samits plānots divas vienas (12. un 13. decembrī), Dānijas premjers esot rezervējis Kopenhāgenas Bella konferenču centru uz četrām dienām…
Kopenhāgenas samits būs paplašināšanās sarunu kulminācija, un politiķi jau tagad paredz, ka tas būs «asiņains un novilcināts pasākums», kas var ieilgt naktīs, lai veiktu, Rasmusena vārdiem, «vēsturisko misiju». «Dažreiz politiķiem vajag gala termiņu,» viņš paskaidroja laikrakstam «The Financial Times». «Es ceru ar visiem jautājumiem iekļauties divās dienās, bet katram gadījumam esam rezervējuši četras.»
Līdztekus savienības paplašināšanai Dānija savas prezidentūras laikam izvirzījusi vairākas prioritātes – cīņu ar starptautisko terorismu, pārtikas drošību, imigrācijas problēmas, attiecību veidošanu ar nākamajām ES kaimiņvalstīm, Ziemeļu dimensijas attīstīšanu un jaunas ES zivsaimniecības politikas formulēšanu.
