6. un 7. jūlijā Dobelē – starptautiskais netradicionālā teātra festivāls «Pitons».
6. un 7. jūlijā Dobelē – starptautiskais netradicionālā teātra festivāls «Pitons».
Sezonu pēc teātra dibināšanas režisore Velga Līce nolēma, ka nepieciešamība pretiesūnošanas profilakses nolūkos regulāri gūt jaunus iespaidus, viņas vadītajam kolektīvam tiekoties ar radniecīgi domājošajiem, piepildāma, teātra mājvietā Dobelē ik gadu rīkojot festivālu. Kopš šā lēmuma pagājis divpadsmit gadu. Festivāla un sava teātra nosaukumu «Pitons» režisore skaidro kā sevis pārvarēšanu, kas nepieciešama, lai spētu pieņemt netradicionālu pasaules skatījumu, salīdzinot ar izjūtu slieksni, kas jāpārkāpj, pieskaroties dzīvam pitonam. Tieši tāda ir dalībnieku vienīgā kopīgā iezīme – spēja nevairīties no skatuviskās izteiksmes veidu atšķirīguma.
Par katra divās dienās izrādītā iestudējuma detalizētu vērtējumu rūpēsies kritiķu un režisoru laboratorija (ekspertu vidū ir Līvija Akuratere, Janīna Brance, Jānis Streičs, Matiass Knolls, Gundega Saulīte, Ingmārs Čaklais, lietuviešu režisors Antans Miļinis).
Šogad vienpadsmit izrādes skan četrās dažādās valodās bet, kā saka V.Līce, iestudējumus saprast nekad nav traucējusi arī valodu dažādība: «Valoda jau mums visiem ir viena – teātra valoda. Atklāsme nav tikai vārdā, bet arī kustībā un pašā režijas paņēmienā.»
Un tā jau divpadsmito gadu «Pitona» apmeklētāji Dobelē tiekas ar festivāla dzīvo simbolu – pitonu vārdā Rūdolfs –, piedalās svētdienas aizlūgumā un vēro, kā netradicionālie teātri izmanto plašās iespējas nodarboties ar to, ko, pēc V.Līces vārdiem, profesionāļi gluži vienkārši nevar atļauties – eksperimentēt: «Šī priekšrocība arī ļauj mums pamatoti cerēt, ka avangardā būsim vienmēr.»
