Ministru kabineta apstiprinātā Lauku autoceļu attīstības programma nākamajos trīs gados paredz atjaunot 334,8 kilometrus lauku ceļu, ieguldot gandrīz 20 miljonus latu. Šogad ceļu labošanai un izbūvei plānots izlietot 5,36 miljonus latu.
Ministru kabineta apstiprinātā Lauku autoceļu attīstības programma nākamajos trīs gados paredz atjaunot 334,8 kilometrus lauku ceļu, ieguldot gandrīz 20 miljonus latu. Šogad ceļu labošanai un izbūvei plānots izlietot 5,36 miljonus latu.
Programma realizējama par Valsts autoceļu fondam atvēlētajiem līdzekļiem un atzīta par Latvijas lauku attīstības programmas daļu. Ceļu sakārtošanas programma ir pilnveidota, lai sekmētu administratīvi teritoriālās reformas realizāciju, paaugstinātu dzīves līmeni laukos, uzlabotu izglītību un veselības aprūpi, nodrošinot kvalitatīvus pasažieru un kravu pārvadājumus. Tas savukārt veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Svarīgi ir apturēt šīs kategorijas autoceļu pasliktināšanos, lai pieejami būtu atsevišķu lauku teritoriju un reģionālā līmeņa centri. Ir jāuzlabo sadarbība starp Satiksmes ministrijas autoceļu nozares institūcijām un pašvaldībām lauku autoceļu uzturēšanas darbu organizācijā, izpildē un tehniskajā uzraudzībā – lai tiktu mazinātas iedzīvotājiem sagādātās neērtības pēc dzelzceļa satiksmes slēgšanas vairākos reģionos. Tā tiktu veicināta kapitālieguldījumu novirzīšana uz laukiem un infrastruktūras attīstība.
Lauku autoceļu attīstības programma ietver arī tiltu rekonstrukcijas programmu, tai iepriekš ņemto kredītu un procentu atmaksu. Lauku autoceļu attīstības programmu valdība akceptēja pirms trim gadiem, taču drīz pēc tam finansējums tika apturēts un tā plūsma netika atjaunota. Tāpēc lauku ceļu remontam pirms diviem gadiem ņemts 6,8 miljonu latu kredīts, bet pērn – gandrīz divi miljoni latu.
Saskaņā ar pilnveidoto programmu šogad paredzēts atjaunot 89,4 kilometrus asfalta un grants seguma lauku ceļu, 2003. gadā – 110,3 kilometrus, 2004. gadā – 135,1 kilometru. Lielākie ieguldījumi šovasar plānoti Zemgales autoceļos, atvēlot tiem 1,672 miljonus latu. Tostarp Jelgavas rajonā paredzēts uzklāt gadiem ilgi gaidīto melno segumu ceļa Jelgava – Tērvete posmam. Pārējiem reģioniem lauku ceļu sakārtošanai piešķirti 0,88 līdz 1,51 miljons latu. Nākamajā gadā mūsu reģionā ceļus atjaunos par 2,788 miljoniem latu (pārējos reģionos – par 1,32 līdz 1,59 miljoniem latu). Trešajā programmas realizācijas gadā Zemgalē ceļus atjaunos par 3,03 miljoniem latu. Kopumā Zemgales autoceļu atjaunošanai trīs gadu laikā plānots atvēlēt 7,49 miljonus, Vidzemei – 4,485 miljonus, Kurzemei – 3,828 miljonus, bet Latgalei – 4,09 miljonus latu.
Iepriekšējos trīs gados laukos atjaunoti 598,6 kilometri melnā un grants seguma ceļu, bet 464 kilometros autoceļu salabota ūdens novadīšanas sistēma un izcirsti krūmi. Trijos gados Latvijas lauku autoceļu attīstības programmas realizācijā ieguldīts darbs par 17 miljoniem latu. No iepriekšējās programmas jaunā atšķiras ar to, ka tā orientēta uz gaidāmo administratīvi teritoriālās reformas veicināšanu. Bet vēl daudzo neskaidrību un ierobežoto līdzekļu dēļ jaunajā programmā nav iekļauti vietējas nozīmes projekti.
Tai atbilstoši valdība grozījusi arī Valsts autoceļu fonda un pašvaldību autoceļu (ielu) fondu izveidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību. Kā norāda Satiksmes ministrija, noteikumu normas par lauku autoceļu finansēšanu neatbilst fonda līdzekļu efektīva izlietojuma prasībām. Tās neparedz lauku autoceļu attīstības programmas realizāciju saskaņot ar lauku ceļu attīstības prioritātēm. Tāpēc grozījumos noteikta autoceļu finansējuma lietošana atbilstoši galvenajai prioritātei – reģionālajai attīstībai. Turklāt šie pasākumi tiks realizēti, saskaņojot tos ar reģionālajām aģentūrām un Finansu ministriju.
Lauku autoceļu attīstības programmai paredzētos līdzekļus starp pašvaldību izveidotajiem plānošanas reģioniem (izmantojot līdz 2001. gada janvārim apkopotos datus) paredzēts sadalīt: 40 procentu – proporcionāli plānošanas reģiona pastāvīgo iedzīvotāju skaitam, 40 procentu – proporcionāli plānošanas reģiona valsts pirmās un otrās šķiras autoceļu kopgarumam un pašvaldību reģistrēto autoceļu kopgarumam; 20 procentu – apgriezti proporcionāli plānošanas reģiona valsts pirmās un otrās šķiras autoceļu ar melno segumu kopgarumam un pašvaldību reģistrēto autoceļu ar melno segumu kopgarumam.
