Vai pāris, kas iecerējis tikt pie bērniņa, var iepriekš ieplānot mazuļa dzimumu – izdarīt tā, lai tiktu ieņemts tieši zēns vai meitene? To zināt gribētu daudzi.
Vai pāris, kas iecerējis tikt pie bērniņa, var iepriekš ieplānot mazuļa dzimumu – izdarīt tā, lai tiktu ieņemts tieši zēns vai meitene? To zināt gribētu daudzi. Ko par to zināja mūsu vecmāmiņas un ko saka Latvijas Ģimenes centra direktore, ārste psihoterapeite, psihoanalītiskās psiholoģijas zinātņu maģistre, pedagoģijas maģistre Anita Plūme?
Kuram «svaigākas» asinis, tā dzimums ņem virsroku
Par šo metodi man izstāstīja bērnības draudzene. Viņas māte, kurzemniece, to bija dzirdējusi no vecmāmiņas, bet tēvs, latgalietis, – no mātes. Mātesmāsa šādi ir ieplānojusi abus bērnus – meitu un dēlu.
Aprēķins ir pavisam vienkāršs. Sievietes gadu skaits jādala ar četri, vīrieša – ar trīs. Iegūto veselo skaitli reizina attiecīgi ar četri un trīs, un rezultātu atņem no pašreizējā vecuma. Pārpalikums tad arī norāda, kuram «svaigākas» asinis. Jāpatur prātā, ka sievietei asiņu nomaiņas cikls ir četri, bet vīrietim – trīs gadi. Minēšu vienu piemēru. 2002. gada 4. maijā sievietei, kas dzimusi 1970. gada 28. decembrī, bija 31 gads, 4 mēneši un 8 dienas, bet 1965. gada 30. aprīlī dzimušam vīrietim – 37 gadi un 5 dienas. 31 : 4 = 7,…; 7 x 4 = 28; 31 – 28 = 3; tātad četru gadu cikla ietvaros sievietei atlikums ir 3 gadi, 4 mēneši un 8 dienas. 37 : 3 = 12,…; 12 x 3 = 36; 37 – 36 = 1; tātad vīrietim trīs gadu cikla ietvaros atlikums ir 1 gads un 5 dienas. Šā pāra 2002. gada 4. maijā ieņemtam bērnam saskaņā ar metodi jābūt zēnam, jo tēva asinis tobrīd bija «svaigākas».
Retrospektīvi pārbaudot metodes pareizību saistībā ar cilvēkiem un viņu vecākiem, kuriem mēs ar draudzeni zinājām dzimšanas datus, atklājās, ka dažreiz tā tomēr neatbilst realitātei. Interesanti, ka metodes neatbilstību īstenībai konstatējām tikai saistībā ar vīriešu dzimumu. Proti, situācijā, kad saskaņā ar aprēķiniem vajadzēja piedzimt meitenei, pasaulē bija nācis puika. Tā ka – ticēt vai ne – lemiet paši!
«Drošas teorijas un metodikas nav!»
Tā uzskata Dr.Anita Plūme. «Manuprāt, vērā ņemama nozīme ir sievietes neapzinātajai vēlmei dzemdēt dēlu vai meitu. Vīrietis notikumus ietekmē tādējādi, ka atkarībā no olšūnu apaugļojušā spermatozoīda veida – X vai Y – rodas attiecīgi meitene vai zēns. Sievietes olšūnas atbilst vienīgi X kvalitātei.
Zinātniski pierādīts, ka sieviešu dzimuma nesēji jeb X spermatozoīdi ir smagāki un pārvietojas lēnāk. Y spermatozoīdi, kas rada vīriešu dzimumu, būdami vieglāki, ātrāk sasniedz mērķi – olšūnu. Turklāt parasti Y spermatozoīdu sēkliniekos tiek producēts nedaudz vairāk. No iepriekšteiktā izriet, ka biežāk vajadzētu dzimt zēniem. Un patiešām, kā liecina statistika, jebkurā pasaules valstī vairāk piedzimst zēnu – aptuveni 107 uz katrām 100 meitenēm. Tā bijis gadsimtiem ilgi. Arī pēc mākslīgās apaugļošanas biežāk dzimst puikas.
Tā kā vīriešu dzimumu nesēji spermatozoīdi ir vieglāki un kustīgāki, radītas vairākas teorijas.
1. Ja bērns ieņemts periodā, kad pāris mīlējies bieži, lielāka iespējamība, ka tas ir puika. Savukārt kādā no retākām (ar garākiem pārtraukumiem) seksuālo attiecību reizēm ieņemtais auglis biežāk varētu būt sieviešu kārtas.
Ja vīrietim ir biežas seksuālās attiecības, spermatozoīdu produkcija palielinās, jo tiem katrreiz jāatjaunojas. Un, kā jau minēju, spermatozoīdi, kas rada vīriešu dzimumu, ir vieglāki, ātrāk sasniedz olšūnu un to apaugļo. Ja mīlēšanās reizes ir retas, spermatozoīdi sēkliniekos pamazām kļūst nedzīvi, apaugļot nespējīgi, jo atjaunojas tikai nedaudz. Pētījumos pierādīts, ja vīrietis mīlējas retāk nekā reizi desmit dienās, viņš var kļūt pat neauglīgs. Y spermatozoīdi ir mazāk dzīvotspējīgi un ātrāk iet bojā. X spermatozoīdi paliek pārsvarā, tādēļ dzimumakta laikā tiem ir lielākas izredzes apaugļot olšūnu.
2. Palielinoties sievietes vecumam, aug iespējamība, ka tiks ieņemts puika. Laika gaitā samazinās olvadu caurlaidība un nokļūt līdz olšūnai vairāk izredžu ir vieglākajiem un ātrākajiem Y spermatozoīdiem, kas rada vīriešu dzimuma augli.
3. Ja dzimumakts noticis 24 stundu laikā pirms ovulācijas, ļoti nelielā pārsvarā ir iespējamība, ka varētu iestāties grūtniecība ar meiteni. X spermatozoīdi, kas ir izturīgāki, nokļuvuši sievietes organismā, ilgāk saglabā dzīvotspēju un, kad parādās nobriedusī olšūna, to apaugļo.
Droša teorija un metodika, kā rīkoties, lai ieņemtu tieši zēnu vai meiteni, nav izstrādāta, un to izdarīt būtu ļoti grūti. Iedomāsimies, kā notiek apaugļošanās process! Olšūna lielākoties ir tikai viena, bet spermatozoīdu – sliktākajā gadījumā ap 20 000. Kvalitatīvā spermā – pat vairāki miljoni. No vairākiem tūkstošiem vai miljoniem spermatozoīdu olšūnu apaugļo tikai viens. Kā gan iespējams izstrādāt metodiku, ar kuras palīdzību varētu panākt, lai olšūnu apaugļotu tieši X vai Y spermatozoīds?! Šā procesa iznākumu nosaka gandrīz tikai nejaušība, ko var dēvēt arī par dabas likumību vai gudrību.»
