Cilvēks var apstāties, kāpjot uz augšu, bet reti kad – krītot. Atsities gandrīz bezdibenī, viņš pēkšņi apjauš, ka nokļuvis bēdu ielejā, no kuras izkļūt ir ārkārtīgi grūti. Dzīve ir tāda, kādu to vēlas dzīvot pats cilvēks.
Cilvēks var apstāties, kāpjot uz augšu, bet reti kad – krītot. Atsities gandrīz bezdibenī, viņš pēkšņi apjauš, ka nokļuvis bēdu ielejā, no kuras izkļūt ir ārkārtīgi grūti. Dzīve ir tāda, kādu to vēlas dzīvot pats cilvēks. Bet kādēļ jācieš bērniem!? Viņiem taču nav izvēles. Bērni dzīvo tā, kā piespiež vecāki un apstākļi. Cik vien bāriņtiesas, policijas, sociālā darbinieka vai kaimiņa spēkos ir palīdzēt šiem bezdibenī līdzi parautajiem bērniem, tik arī viņiem tiek palīdzēts.
Kopš 1997. gada, kad Jelgavā tika izveidota bāriņtiesa, divreiz nedēļā tās darbinieki dodas reidā pie ģimenēm, kurās nelabvēlīgos apstākļos vai pat bīstamā vidē aug bērni. Visbiežāk uzmanības lokā nonāk dzērāju, narkomānu, bijušo ieslodzīto, noziedzīgā pasaulē dzīvojošo cilvēku ģimenes, kurās pārsvarā aug trīs un vairāk bērnu. Piesmakušas telpas, ko grūti nosaukt par dzīvokli, netīru trauku kalni, prusaki, blusas, vecas lupatas, alkoholisko dzērienu pudeles un uzkodas ir visai bieža aina, ar ko vai ik dienu jāsastopas tiem, kas apmeklē šīs ģimenes. Divos reidos bāriņtiesas darbiniekiem pievienojās arī «Zemgales Ziņas».
Daži pārbaudāmie, kas vairākkārt nonākuši bāriņtiesas uzmanības lokā, ir jau iegaumējuši nevēlamo ciemiņu vizīšu dienas, tādēļ šajā laikā sava mitekļa durvis ir pamatīgi nocietinājuši un, elpu aizturējuši, klusē. Pie šiem cilvēkiem bāriņtiesas darbinieki dodas individuāli, kad nav reida dienas un viņus negaida. Arī pirmajā mūsu kopējā reida dienā, kaut gan stipri lija un laiks bija nemīlīgs, vairāku dzīvokļu durvis uz mūsu klauvējieniem netika atvērtas. Taču bija mitekļi, kuros izdevās iekļūt un situāciju aplūkot pašu acīm. Parasti viena reida laikā tiek apmeklētas septiņas līdz divpadsmit un vairāk ģimenes, par kurām bāriņtiesai ziņots un kurās fiksēti bērnu tiesību pārkāpumi. Bāriņtiesas kompetencē ir spriest un lemt arī par vecāku varas pārtraukšanu vai tās atjaunošanas iespējām.
Ģimenē sola laboties
Mūsu pirmā vizīte ir pie kādas ģimenes, kas tikko kā pārcēlusies no Rīgas uz dzīvi Jelgavā. Bāriņtiesa saņēmusi informāciju, ka 16 gadu vecā meita Rīgā sodīta par zādzībām, kā arī viens no mazākajiem brāļiem redzēts vēlu vakarā klīstam pa Jelgavas ielām. Ap pulksten desmitiem no rīta lielās meitenes, padsmitnieces, vēl miega pārņemtas, vārtās pa gultu. Mazākie brāļi pamodušies dara ko kurais. Ģimenē aug pieci bērni – divi bērnudārza vecumā, trīs – skolēni. Mūs sagaida māte, viņa pašlaik nekur nestrādā, tēvam darbs esot Rīgā. Savā mājā pašu spēkiem viņi mēģina kaut mazdrusciņ remontēt. Vasarā bērni dzīvo pa māju un palīdz mammai.
Redzam, ka aiz loga dārzā sastādīti kartupeļi, dobē zied puķes, vienīgi istabā, kur mīt trīs lielās meitas un māte, varēja būt lielāka kārtība. Rudenī mazākais bērns tikšot laists bērnudārzā, tad arī viņa varēšot sākt strādāt, jo izmācījusies par šuvēju. Cerīgi!
Meitene no astotās klases…
Otrajā adresē mūs sagaida dramatiskāka aina – melna, nokvēpusi kāpņu telpa, par kuras izskatu pirms neilga laika «parūpējušies» paši bāriņtiesas pārbaudāmie, zogot elektrību un izraisot ugunsgrēku. Pieklauvējam pie durvīm. Vīrietis krievu valodā vaicā, kas atnācis. Sakām, ka esam no bāriņtiesas. Dzīvoklī iestājas klusums. Mūsu mērķis ir satikt 8. klases skolnieci, kura 17 mācību priekšmetos nav atestēta un savas uzvedības dēļ nonākusi bāriņtiesas uzmanības lokā. Jauniete ir draugos ar alkoholu, ģimenē bieži konfliktē, psihiska uzbudinājuma stāvoklī ar nazi uzbrukusi mātes piedzīvotājam, nodarot viņam miesas bojājumus.
Pēc klusuma brīža un atkārtotiem mūsu klauvējieniem atbild pati meitene. Mammas neesot mājās, bet meitu viņa esot ieslēgusi. Lai mēs nākot, kad māte būs mājās. Meitene arī nokliedz, ka mēs esot nepareizi saklausījuši, neviena vīrieša dzīvoklī neesot…
Par meiteni kaimiņi zināja stāstīt, ka viņa piepelnoties uz mazgadīgo puišeļu rēķina.
Dzīvokļa durvis mums tā arī netika atvērtas, taču bāriņtiesas darbinieki zināja teikt, ka nekā cita kā vien mēbeļu palieku, vecu lupatu kalnu un piesmakušu istabu tur neesot.
Dzīvoklis pludo, dvēseles – nevienas
Tuvojamies dzīvoklim, kurā vajadzētu mitināties čigānietei – septiņu bērnu mātei. Viņas trīs bērni jau pagājušajā gadā ievietoti bērnunamā. Bāriņtiesas darbinieces atceras, ka toreiz viņi visi bijuši pinkaini, utaini, nemazgājušies.
Dzīvokļa durvis vaļā. Tās paverot, degunā iecērtas asa smaka Miteklis pludo, grūti pateikt, vai tā ir kanalizācija vai piesmacis un sastāvējies ūdens. Nevienas dzīvas dvēseles, un apstākļi liecina, ka tur cilvēks nav uzturējies ilgāku laiku. Pēdējā informācija par ģimeni ir visai skumja: māte slimojusi ar atklāto tuberkulozi un ārstējusies slimnīcā. Arī viņas četriem bērniem, kas dzīvojuši pie mātes, konstatēta tuberkuloze un nosūtīti uz ārstniecisko kursu Juglas sanatorijā. Bērnu tēvs esot cietumā. Tagad bērni Juglā ir atveseļojušies un gatavi atgriezties pie mātes, taču viņa pazudusi bez pēdām un sirdsapziņas pārmetumiem. Šai sievietei ir septiņi bērni divu līdz 16 gadu vecumā, par kuriem viņa kopš marta nav interesējusies. Bāriņtiesa lems par vecāku varas pārtraukšanu sievietei uz viņas septiņiem bērniem.
Dīvāns un skapis – visa iedzīve
Lapskalna ielā vienā pavisam šaurā istabiņā, kurā stāv dīvāns, skapis un divas bērnu gultiņas, mitinās māte un viņas četri bērni. Istabā kāju nav kur spert, visapkārt uz grīdas izmētātas drēbes. Virtuvē valda liela nekārtība, lai gan divi bērni jau ir padsmitgadnieki un varētu uzkopt. Mamma agri aizgājusi uz darbu, un bērni palikuši vieni savā vaļā. Bāriņtiesas uzmanības lokā šoreiz nonācis vecākais dēls. Viņš mācījies Mežotnes internātskolā, bet policija viņu aizturējusi Valmierā, kad draugu kompānija gatavojies apzagt veikalu. Tas atkal un atkal pierāda: kur klaiņošana – tur zagšana. Tēvs ģimeni atstājis, mātei bērni jāskolo un jāuztur vienai. Lielais dēls solījis laboties un nākamgad sākt mācības Amatu skolā Jelgavā.
(Ne-) laimes pakavs pie durvīm
Kādā citā ģimenē mātei pārtraukta vecāku vara un meitiņu audzina tētis. Māte bāriņtiesā sūdzējusies, ka tēvs nerūpējoties par bērnu, mājās neesot ko ēst, meitene staigājot netīrās drēbēs. Lai arī ģimene iepriekš par bāriņtiesas apmeklējumu neko nezināja, istabā valdīja kārtība, meitene rotaļājās un bija ģērbusies tīrās drēbītēs. Kamēr tētis strādāja, viņu pieskatīja kaimiņos dzīvojošais tēva brālis un sacīja, ka pusdienās gatavojot kartupeļus ar sēņu mērci.
Vairākās adresēs pārbaudītājiem durvis tā arī netika atvērtas, un apmeklējums bija jāatstāj uz citu dienu. Kādā namā pie durvīm pamanījām «laimes pakavu», tikai nezin kādēļ tas bija apgāzts otrādi, ne tā, kā esam pieraduši redzēt laimes pakavu. Iespējams, ka māņticība, bet varbūt pats pakavs jau vēstī, ka arī aiz šīm durvīm bērni nav ģimenes laimīgākā daļa.
Bāriņtiesas priekšsēdētājas vietniece Anta Riekstiņa stāsta, ka ne vienmēr var uzticēties cilvēku stāstītajam. Vecāku un radinieku nesaskaņu un strīdu dēļ bērns tiek raustīts uz visām pusēm. Pieaugušie melo, acīs skatīdamies. Dažiem tas iznākot pat tīri labi. Bāriņtiesas darbiniekiem ir svarīgi neļauties emocijām, bet gan saglabāt skaidru saprātu. Nav viegli ik nedēļu doties pārbaudēs pie ģimenēm, kur bērniem darīts pāri, redzēt, cik sliktos apstākļos viņi spiesti vadīt savu bērnību. Māte vai tēvs mēdz būt agresīvi, arī iereibuši un apreibinājušies, tikko kā iznākuši no ieslodzījuma. Ir bijuši gadījumi, kad bāriņtiesas darbiniecēm palīgā vajadzējis aicināt policiju. Taču ir jāpalīdz nelaimē nonākušam bērnam.
***
Fakti
2001. gadā Jelgavas bāriņtiesa apmeklējusi 863 ģimenes, no kurām:
nelabvēlīgās ģimenes – 218;
aizbildņu ģimenes – 143;
aizgādņu ģimenes – 26;
adoptētāju ģimenes – 20;
ģimenes, kurās aug bērnunama bērni – 114;
pēc policijas ziņojumiem bērni, kuri neapmeklē skolu – 32;
ģimenes pēc personīgiem iesniegumiem vai ziņojumiem – 310.
* 2001. gadā vecāku vara pārtraukta 41 vecākam, no viņiem:
24 mātēm;
17 tēviem.
* Vecāku vara atjaunota vienai mātei.
* 25 bērni ievietoti ārpusģimenes aprūpes un audzināšanas iestādēs, no tiem:
seši bērni vecumā līdz trim gadiem ievietoti bērnu bāreņu centros;
18 bērni – Jelgavas pilsētas bērnunamā patversmē;
no vienas ģimenes ievietoti pieci bērni, no citas – četri, vēl no kādas – trīs bērni.
* Adoptēti 25 bērni.
* 20 personas atzītas par adoptētājiem.
* Par vardarbību ģimenē skatītas astoņas lietas, un tajās pieņemti lēmumi par bērnu nosūtīšanu uz rehabilitāciju sakarā ar aizdomām par vardarbību ģimenē.
Jelgavā vēl arvien nav ģimeņu, kas par bez vecākiem palikušajiem bērniem uzņemtos aizbildniecību, veidojot audžuģimenes. Bāriņtiesas vadītāja Irisa Turčinska stāsta, ka arī valstī šo ģimeņu skaitam ir tendence samazināties. Ja kāda ģimene vēl apsver šo soli un vēlas ko sīkāk uzzināt par iespējām izveidot audžuģimenes, var droši vērsties Jelgavas bāriņtiesā O.Kalpaka ielā 9.
