Katoļu ielas svētku pasākumu fonā sestdienas pēcpusdienā liela diena bija Latvijas hokeja izlases faniem – ja vien viņi zināja, ka viņu elki šajā dienā Ozolnieku stadiona zālienā sacentīsies ar vietējo hokeja vienību futbola spēlē.
Katoļu ielas svētku pasākumu fonā sestdienas pēcpusdienā liela diena bija Latvijas hokeja izlases faniem – ja vien viņi zināja, ka viņu elki šajā dienā Ozolnieku stadiona zālienā sacentīsies ar vietējo hokeja vienību futbola spēlē. Līdzvērtīgā un skaistā sacensībā ar 6:3 spēcīgāka izrādījās valsts labāko hokejistu komanda.
Kā spēles starplaikā «Ziņām» pastāstīja Minesotas NHL kluba «Wild» uzbrucējs (aizvadītajā sezonā 73 spēlēs guvis 19 vārtus un 20 reizes rezultatīvi piespēlējis) Sergejs Žoltoks, šī spēle bija kā sausais bezledus treniņš un atpūta vienlaikus: «Pašreiz visa izlase ir sanākusi vienkopus, lai jau 15. jūlijā atsāktu koptreniņus uz ledus. Uz Ozolniekiem atbraucām pēc Aigara Ciprusa ieteikuma, kas teicās, ka tur dzīvojot ļoti daudz mūsu līdzjutēju. Šī spēle vienlaicīgi kalpoja kā lieliska iespēja tikties ar saviem faniem.»
Uz Ozolnieku futbola stadiona zālāja, šoreiz klātneesot vārtsargiem un vēl dažiem vecākās paaudzes izlases dalībniekiem, izgāja gandrīz optimālais valstsvienības sastāvs. Uz spēli sanākušie līdzjutēji varēja vaigā redzēt Kārli Skrastiņu, Ģirtu Ankipānu, Arti Ābolu, Sergeju Seņinu, Sergeju Žoltoku, Grigoriju Panteļejevu, Aigaru Ciprusu, Leonīdu Tambijevu, Aleksandru Macijevski, Aleksandru Semjonovu. Sev neierastā ampluā iejutās uzbrucējs Aleksandrs Kerčs, kas šoreiz pildīja vārtsarga funkcijas, un jāteic, ka veica to visai pārliecinoši. Savukārt rezervē palika Aleksandrs Šiškovičs, jo tikai nesen izārstējis ceļgala traumu.
Latvijas labākajai hokeja komandai pretī stājās aizvadītās sezonas Jelgavas atklātā hokeja čempionāta piektā labākā un a/s «Agrofirma «Tērvete»» ceļojošā kausa izcīņas turnīra sudraba medaļnieki Ozolnieku hokejisti. Ozolnieku sākumsastāvā vārtos stājās Viesturs Koziols, bet viņam laukumā palīdzēja Dainis Liepiņš, Roberts Freimanis, Uldis Paučs, Aleksandrs Saņņikovs, Ints Bolmanis, Jānis Hāze, Māris Mozga, Aivars Kaļķis, Aivis Salmiņš, Normunds Alutis un Andis Fiģis. Rezervē palika Aivars Liepiņš, Māris Venēvics un Andris Bļodnieks.
Kā rādīja spēle, Latvijas hokeja izlase ir ne mazāk meistarīga arī futbolā, kas viņiem ir sauso treniņu pamatelements. Jau pavisam neilgi pēc starta svilpes Kaža (Kārlis Skrastiņš) atdeva lielisku piespēli Ankipānam, kas partnera sagādāto iespēju nekavējās realizēt – 1:0 Latvijas izlases labā. Kad vārti «tika atvērti», viesi nepārtraukti sāka veidot kombinācijām bagātas uzbrukumu sērijas. No vairākām vārtu gūšanas situācijām mājiniekus glāba tikai lieliski spēlējošais vārtsargs V.Koziols. Tomēr Latvijas izlases «futbolisti» epizodiski izveidoja tik labu situāciju, ka arī Viesturs vairs nebija glābējs. Līdz puslaika beigām Aleksandrs Macijevskis atzīmējās ar diviem guvumiem. Arī mājinieki izskatījās visai pārliecinoši, vienīgi šoreiz Ozolnieku vīru raidītā bumba spītīgi lidoja garām Kerča sargātajiem vārtiem. Pēc ilgiem pūliņiem, N.Aluta raidīta, tā tomēr atrada ceļu uz vārtu tīklu, un puslaika pārtraukumā komandas devās, kad rezultāts bija 3:1 Latvijas izlases labā.
Otrajā spēles daļā, kad savas snaipera dotības atrādīja Sergejs Semjonovs, pirmie pie vārtu guvuma tika viesi. Sev neierastā aizsarga pozīcijā skaistus vārtus no aptuveni 15 metriem guva K.Skrastiņš. Turpmākajā mača gaitā izdevības radās abām komandām. Vēl pa reizei paveicās gan viesiem (pēc S.Žoltoka piespēles rezultatīvi vientuļu izgājienu noslēdza G.Panteļejevs), gan mājiniekiem (īsi pirms finālsvilpes Ozolnieku līdzjutēji uzgavilēja pēc J.Hāzes vārtu guvuma), un draudzības spēle noslēdzās ar Latvijas hokeja izlases uzvaru – 6:3.
Pēc mača vīri sacentās 11 metru soda sitienu sērijā. Pēc neveiksmīga sākuma A.Kaļķis un A.Saņņikovs izlīdzināja rezultātu (2:2), bet pēc A.Ciprusa, Ģ.Ankipāna, S.Seņina un A.Macijevska raidījumiem un A.Kerča divreiz atsistas bumbas Ozolnieki jau atradās iedzinēju lomā (8:5). Galotnē Sašu izdevās pārspēt N.Alutim, bet vārtu vīru duelī uzvarēja V.Koziols, kas, gūstot vārtus, noslēdza šo sacensību ar minimālu Latvijas izlases pārsvaru – 8:7. Vēlāk V.Koziols vairs nejutās kā zaudētājs un uz žurnālistu jautājumiem atbildēja: «Viss bija ļoti labi! Mūsu veči nospēlēja uzteicami, vienkārši mums nepaveicās. Pats uzņemos vainu par divu vārtu zaudējumu. Nebūtu šo kļūdu, rezultāts būtu daudz citādāks.» Ozolnieku vārtsargam tika jautāts, vai grūti bijis izturēt biežos Latvijas izlases vīru uzbrukumus, uz ko viņš atbildēja apstiprinoši: «Vārtos vispār stāvēt ir ļoti grūti, turklāt vēl tik karstā laikā. Arī kombinācijas un individuālā meistarība reizēm sagādāja pamatīgas raizes. Tomēr bija ļoti patīkami spēlēt pret tādiem večiem.»
Pēc draudzības spēles līdzjutēji, atbildot uz jautājumiem par mača dalībniekiem, bija iespēja savā īpašumā iegūt T – kreklus ar hokejistu autogrāfiem. K.Skrastiņš un S.Žoltoks parakstītos apģērba gabalus pasniedza diviem Kaspariem Baložiem (sagadījās tā, ka gana erudīti izrādījās divi Ozolnieku puiši ar vienādiem goda vārdiem) un Krišjānim Lisovskim.
