«Ziņas» jau rakstīja par to, ka Jelgavas Zonta kluba eksprezidente Ināra Ozola un akadēmiķe Baiba Rivža nupat atgriezās no 56. zonta kongresa, kas pagājušajā nedēļā notika Zviedrijā Gēteborgā un bija veltīts sieviešu izglītības jautājumiem.
«Ziņas» jau rakstīja par to, ka Jelgavas Zonta kluba eksprezidente Ināra Ozola un akadēmiķe Baiba Rivža nupat atgriezās no 56. zonta kongresa, kas pagājušajā nedēļā notika Zviedrijā Gēteborgā un bija veltīts sieviešu izglītības jautājumiem. Lūdzām Baibu Rivžu pastāstīt par šo notikumu sīkāk.
Viena no kongresa pamatdomām bija tā, ka izglītība un zināšanas ir dzimumu vienlīdzības atslēga. Ļoti interesanta bija pēcpusdiena, kurā teatrāli tika izspēlēta Nobela prēmijas saņemšanas ceremonija. Šajā pasākumā piedalījās arī mūsu prezidente Vaira Vīķe – Freiberga. Tūlīt jāpiebilst, ka šī ļoti prestižā godalga Zviedrijā tiek pasniegta jau vairāk nekā simts gadu un kopskaitā to ir saņēmušas 730 personas un institūcijas. Taču tikai 29 gadījumos par Nobela prēmijas laureātēm ir kļuvušas sievietes. Pirmā no viņām 1903. gadā fizikā bija Marija Kirī. Pēc astoņiem gadiem izcilā franču zinātniece šo godu ieguva atkārtoti (ķīmijā), bet vēl pēc 24 gadiem to ķīmijā saņēma arī viņas meita (šo atzinības brīdi Marija Kirī diemžēl nepiedzīvoja).
Skaidrs, ka šo atsevišķo sieviešu talantu un panākumu atzīšanas gadījumu tomēr vēl ir jūtami mazāk, nekā to varētu vēlēties.
Kā zonta kongress lika manīt, Nobela prēmiju gan kā zinātniece, gan kā politiķe būtu pelnījusi arī mūsu prezidente Vaira Vīķe – Freiberga. Viņa pasākumā uzstājās ar spīdošu runu. Tajā prezidente atzīmēja Latvijas valsts augšupeju, kas pirmām kārtām izpaužas tādējādi, ka beidzamajos desmit gados mums ir trīs reizes audzis studentu skaits. Turklāt meiteņu īpatsvars to vidū ir 60 procentu. Meitenēm arī raksturīgs lielāks gribasspēks iesāktās studijas pabeigt līdz galam. Taču tālākajā dzīvē izglītotās sievietes visbiežāk paliek vidējā karjeras posmā. Maz viņu ir starp vadītājiem, deputātiem, kā arī valdībā. Skaidrs, ka intensīvākie karjeras izaugsmes gadi sievietēm sakrīt ar bērniņu radīšanas laiku. Tomēr sabiedrība daudz ko var darīt, lai sievietes talanti tiktu attīstīti sekmīgāk. No otras puses, sabiedrībai arī jāprot novērtēt izcilo mātes lomu. Valstī augstā godā jātur ne tikai izcilas zinātnieces, uzņēmējas vai tiesneses, bet arī izcilas mātes.
Vēl mūsu prezidente runāja par nevalstisko organizāciju, kādas ir arī zontietes, lomu demokrātijas attīstībā.
Nobela pēcpusdiena noslēdzās ar ārkārtīgi skaistām vakariņām, kur mēs visas bijām balles tērpos. Protams, zviedrietēm un daudzu citu Rietumu valstu zontietēm tie bija krāšņāki nekā latvietēm. Taču mēs izskatījāmies ne sliktāk.
Vaira Vīķe – Freiberga uzstājās diplomātiski ieturētā garā, taču dažas citas runas bija jūtami feministiskas. Tā, piemēram, zontiete no Austrālijas – šīs valsts vēstniece Indijā Penelope Vensleja – asi runāja par to, ka jāsalauž stikla griesti, kas nemanāmi ir nolikti sievietes karjeras izaugsmē. Savu runu viņa sāka ar piemēru no Austrālijā populāras bērnu pasakas par meitenīti un zirnekli. Proti, meitenīte sēž uz dīvāna un ēd cepumu. Te viņai pēkšņi uzglūn zirneklis. Tas ir tik dusmīgs, ka mazā meitenīte sāk raudāt, nosviež cepumu un aizmūk. Zirneklis priecīgs cepumu paņem un apēd. No pasakas sižeta Penelope Vensleja secināja, ka bērnu apziņā jau no mazām dienām jāsalauž stereotips, ka meitenītes vienmēr ir maigas, nevarīgas būtnes, kas parasti briesmu priekšā atkāpjas, vienmēr ir iejūtīgas, tolerantas. Meitenītei vajadzējis nevis pamest cepumu un aizskriet, bet šo zirnekli nosist (protams, dabas draugiem tas jāsaprot pārnestā nozīmē). Par sevi Penelope Vensleja teica, ka viņa bijusi pirmā sieviete Austrālijas diplomātiskajā dienestā, kas devusies misijā ar mazu bērnu uz rokas. Viņai ir izdevies apvienot gan mātes, gan sabiedriskās funkcijas. Par stereotipiem lielā mērā var viņai piekrist. Arī Latvijā divus trīs gadus vecam puikam ir parasts teikt: «Vai kāds tu liels zēns!» Turpretī padsmitgadīgai meitenei saka: «Vai kāda tu maza mīļa meitenīte!» It kā meitenēm nebūtu lemts uzņemties lielu atbildību, attīstīt uzņēmību un drosmi.
