Šogad Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde lielāku uzmanību pievērsusi zibensnovedēju sakārtošanai, pakāpeniski uzlabojot daudzdzīvokļu namu drošību un likvidējot par dramatisku atzīto situāciju.
Šogad Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde (NĪP) lielāku uzmanību pievērsusi zibensnovedēju sakārtošanai, pakāpeniski uzlabojot daudzdzīvokļu namu drošību un likvidējot par dramatisku atzīto situāciju.
Pirms vairākiem gadiem, pārbaudot zibensnovedējus pilsētā, atklājusies skumja aina – vadi sarauti, sistēma bojāta. Daudzviet tie vairs nepildīja savas funkcijas, no zibensnovedēja bija saglabājušās tikai paliekas. Līdzekļu trūkuma dēļ tos neizdevās atjaunot. Šogad situācija ir mainījusies – NĪP darbinieki zibensnovedējus sakārtojuši 81 mājai. Šim mērķim kopumā izlietoti vairāk nekā 24 tūkstoši latu. Viena zibens novedēja atjaunošanai vajag no 200 līdz 300 latu.
NĪP direktora vietnieks Uldis Lazdiņš norāda: jo mazāka pretestība, jo labāks sazemējums. Daudzdzīvokļu namiem un privātmājām zibensnovedēju pretestībai jābūt ap 30 omu (to var noteikt sertificēts elektrotehnikas mērījumu speciālists). Savukārt ēkās, kur glabājas informācijas tehnoloģiju datu bāzes, svarīgi dokumenti, jārūpējas par lielāku drošību.
Jelgavas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Bitāns norāda, ka zibensnovedējs pieder pie drošības elementiem, kas būtu nepieciešams katrai mājai. Un īpašnieki to arī apzinās – pasūtījumu zibensnovedēju uzstādīšanai tiek saņemts aizvien vairāk. Aktīvākie klienti ir privātmāju īpašnieki. Lai noteiktu uzstādīšanas izmaksas, jāņem vērā ēkas lielums, nepieciešamā drošības pakāpe un citi apstākļi. Privātmājai zibensnovedēja uzstādīšana varētu izmaksāt, sākot no 50 latiem. Varbūtība, ka ar zibensnovedēju aprīkotā mājā iespers zibens, ir visai niecīga, taču simtprocentīgu drošību iekārta negarantē.
M.Bitāns norāda, ka ikdienā nereti atklājas, ka zibensnovedēji un citas lietas ir sabojātas tīšām. Viņš aicina iedzīvotājus būt saudzīgākiem pret apkārtējo vidi.
