«Vēji pūš, bet zemnieki izturēs,» tāds noskaņojums valdīja rītā pēc vētras Bauskas rajona Īslīcē, kur uz reģionālo konferenci «Mūsdienu Latvija un zemnieks, iespējas un izaicinājumi» bija pulcējušies Zemgales reģiona lauksaimnieki.
«Vēji pūš, bet zemnieki izturēs,» tāds noskaņojums valdīja rītā pēc vētras Bauskas rajona Īslīcē, kur uz reģionālo konferenci «Mūsdienu Latvija un zemnieks, iespējas un izaicinājumi» bija pulcējušies Zemgales reģiona lauksaimnieki.
Pēc televīzijā redzētās vidzemniekiem pilnās konferences zāles Cēsu rajona Priekuļos, Īslīces kultūras nama «Līdums» zāle šķita tāda kā pustukša. Taču zemniekiem jautājumu netrūka. Ministrs uzsvēra, ka tik daudz jautājumu kā Zemgalē (vairāk nekā 100), viņš neesot saņēmis nevienā citā reģionā.
Lauksaimniecībai pilnāks naudasmaks
Konferences gaitā zemkopības ministrs uzsvēra svarīgākos panākumus lauksaimniecībā: Eiropas Savienības pirmsiestāšanās programmas SAPARD naudas ienākšanu Latvijā un valsts subsīdiju apjoma palielināšanos par vairāk nekā četriem miljoniem latu, lētus kredītus zemes iegādei un veiksmīgu sadarbību starp ministriju un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP).
«Kāpēc ir vajadzīga Zemkopības ministrija?» jautāja ministrs un pats arī atbildēja, ka, pirmkārt, tāpēc ka tā nodrošina labu un veselīgu pārtiku. Otrkārt, lai zemnieki zinātu, kā veidot savu biznesu. Treškārt, lai Latvijā būtu plaši meži un zivīm bagāti ūdeņi. Un, ceturtkārt, un galvenokārt, lai būtu, kam uzvelt vainu… Zālē sēdošo reakcija liecināja, ka viņi šādam sadalījumam piekrīt.
Lauksaimniecības likums paredz subsīdijām novirzīt ne mazāk kā trīs procentus no valsts pamatbudžeta. Līdz šim nevienu gadu prasība netika izpildīta, un tikai šogad pirmo reizi Latvijas zemnieki subsīdijās saņems 24 miljonus latu un 30 miljonus latu SAPARD finansējumu, tātad pavisam 54 miljonus latu. Pēc iestāšanās ES Latvija ik gadu varētu saņemt ap 100 miljoniem latu. Pašlaik visvairāk mūsu valstī tiek atbalstīta lopkopība. Tā, piensaimniecība šogad saņems par 31 procentu vairāk līdzekļu nekā pērn. Laukiem modernizējoties, samazinās nodarbināto skaits, tāpēc Zemkopības ministrija, sadarbībā ar LOSP un Pašvaldību savienību valdībai pieprasījusi 10 miljonus latu nelauksaimnieciskās ražošanas atbalstīšanai. Ministru kabinets ir apstiprinājis šā gada intervences noteikumus labības tirgū, un Atis Slakteris atzīst, ka Latvijas intervences modelis ir izdevīgāks par ES piedāvāto.
Par svarīgu sasniegumu ministrs uzskata vienota Pārtikas un veterinārā dienesta izveidi, līdz ar to mūsu pārtika kļūst drošāka. Savukārt kontrabandas gaļas kravas aizturēšana Mangaļsalā uzskatāma nevis par grandiozu uzvaru, bet par likumsakarīgu rezultātu, kas liecina par to, ka esam apguvuši iekšējā tirgus aizsardzības metodes. A.Slakteris sola arī turpmāk pievērst pastiprinātu uzmanību tirgus aizsardzībai.
Sarunās ar ES nebūs viegli
Pagājušonedēļ Latvija sākusi sarunas ar ES par lauksaimniecības sadaļu, kurās mums jāpamato pieprasītās piena un cukura kvotas, lauksaimniecības platības un ražība. Ministrs zemniekiem norādīja, ka ES daudzu gadu pieredze liecina: turienes zemnieki māk sev izprasīt naudu. Turpretī sava daļa vainas par Latvijai iedalītajām zemajām kvotām jāuzņemas mūsu zemniekiem, kas mānījušies, lai nebūtu jāmaksā nodokļi, veidojot kļūdainus statistikas datus. Aplami, piemēram, ir uzrādītas apstrādātās zemes platības, lai saņemtu akcīzes nodokļa kompensāciju. Tagad Latvijai būs grūti pierādīt patieso stāvokli. Ministrs cer, ka tas izdosies, lai gan būs ļoti nopietni jācīnās. Viņš joprojām ir pārliecināts, ka Latvijas iestāšanās ES ir aprēķina laulības un tās var būt izdevīgas, tikai pastāvot abpusēji līdzvērtīgiem nosacījumiem.
«Melnie» Latviju vēl neapdraud
Zemkopības ministrs lielu uzmanību pievērsa atbildēm uz jautājumiem, piedalījās visās darba grupās un, kā bija solījis, zāli atstāja viens no pēdējiem. Konferences dalībnieku domas par pasākumu dalījās. Vieni to uzskatīja par kārtējo parunāšanu, bet Bauskas rajona Dāviņu pagasta «Ābelīšu» saimnieks Gunārs Grantiņš sarunā ar «Ziņām» pozitīvi vērtēja Zemkopības ministrijas organizēto pasākumu un piebilda, ka viņa puses zemnieku svarīgākā problēma ir lauksaimniecības produkcijas iepirkuma zemās cenas.
Zemnieki izteica neapmierinātību ar ES stingrajām dzīvnieku labturības prasībām, bet ministrs atbildēja, ka Latvijā tās nav stingrākas kā Eiropā, ir vispārīgas un pieļauj interpretāciju, tāpēc nevajagot pārspīlēt. Prasība par kūts materiālu nekaitīgumu dzīvnieku veselībai nenozīmē, ka kūtī jātaisa eiroremonts.
«Sabrauks te visādi melnie, gluži kā gucuļi padomju laikos. Eiropa jau tagad cīnās ar imigrantu problēmu, kas draud pārvērsties par globālu katastrofu…» Ministram vajadzēja tikt galā arī ar tādu viedokli. Viņš teica, ka būtu laimīgs, ja Latvija būtu to valstu sarakstā, uz kurām cilvēki grib braukt, bet pagaidām tas nav aktuāli. «Ja tādi laiki pienāks, gan mācēsim sevi pasargāt,» viņš piebilda.
Dzintra Bračka no Bārbeles jautāja par tehnikas iegādes iespējām ārpus SAPARD, ministrs atbildēja, ka SAPARD neatbalstīs cukurbiešu audzētājus, bet vajadzīgās tehnikas iegādei varēs saņemt valsts subsīdijas. Vēl lauku saimnieki gribēja noskaidrot, vai ministrs arī turpmāk pārstāvēs Tautas partiju un kad lauksaimniekiem samazinās PVN likmi.
Ceļi rada ekonomisko vidi
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Vigo Legzdiņš, stāstot par lauku ceļu attīstības programmu, uzsvēra, ka laika posmā no šā līdz 2004. gadam paredzēta reģionālo ceļu asfalta seguma sakārtošana, bet, sākot ar 2004. gadu, tiks remontēti vietējās nozīmes ceļi. Četru gadu laikā Latvijā paredz kapitāli izremontēt 800 kilometru pirmās un otrās kategorijas ceļu, no tiem Jelgavas rajonā – 36 kilometrus sabrukuša asfalta seguma ceļu.
Galvenajiem ceļiem gaidāms liels atbalsts no ES pirmsiestāšanās fondiem. Līdz ar to lielāki līdzekļi atbrīvosies vietējās nozīmes ceļu sakārtošanai.
Lai mazinātu bezdarbu laukos, zemniekiem būs iespēja ar savu tehniku piedalīties ceļu kopšanā. Valsts sekretārs zemniekus mierināja, sakot, ka ceļi sliktāki nepalikšot, jo vienkārši sliktāk vairs nevarot būt…
Zemniekiem jābūt aktīvākiem
LOSP priekšsēdētāja Jūlija Beļavnieka runa bija kritikas pilna. Viņu neapmierina Latvijai piešķirto kvotu apjoms un neapstrādāto zemju platības, kas ir vislielākās kandidātvalstīs. Tomēr viņš nav eiroskeptiķu atbalstītājs un ir pārliecināts, ka Latvijas uzdevums sarunās ar ES ir pacietīgi skaidrot mūsu pozīciju. LOSP pārstāvji jau piedalās sarunās Briselē kā novērotāji, un zemnieku organizācijām tur ir sava pārstāvniecības komiteja. «Zemnieku organizāciju nozīmīgā ietekme ES lauksaimniecībā slēpjas to lielajā biedru skaitā, kas aptver ap 90 procentu visu zemnieku,» uzskata LOSP vadītājs. Turpretī Latvijā tikai viena trešdaļa lauksaimniecības produkcijas ražotāju ir iesaistīti lauksaimnieku organizācijās. Noslēgumā J.Beļavnieks secināja, ka Zemkopības ministrijai jāatjauno pārtrūkusī saite ar reģioniem un kopīgi ar pašvaldībām jādomā par lauksaimniecības konsultantu algošanu pagastos. Bet – zemniekiem pašiem jāorganizē lauksaimniecības biedrības.
