Problēmas, kas saistītas ar kāju pēdām, bieži vien ir viens no ķēdes posmiem, kas ļauj atklāt diabētu. Ap 15 procentiem diabēta pacientu rodas nopietni pēdu bojājumi, kas var apdraudēt viņu dzīvību vai radīt amputāciju risku.
Problēmas, kas saistītas ar kāju pēdām, bieži vien ir viens no ķēdes posmiem, kas ļauj atklāt diabētu. Ap 15 procentiem diabēta pacientu rodas nopietni pēdu bojājumi, kas var apdraudēt viņu dzīvību vai radīt amputāciju risku. Ja pacienti pareizi aprūpētu pēdas un tās savlaicīgi tiktu ārstētas, tad lielu daļa problēmu atkristu.
Iestājoties siltākam laikam, cilvēki sāk vairāk rūpēties par savām kājām. Tad arī tiek atklātas dažādas problēmas – pēdu deformācija, čūlas, infekcijas un pat gangrēna. Asinsrites traucējumu dēļ rodas bojājumi, kas slikti dzīst. Pavājināta spēja pretoties infekcijām bieži izraisa brūču un čūlu un smagāku inficēšanos. Tātad, ja cilvēkam ir diabēts, tad pēdām nepieciešama īpaša, ļoti pedantiska ikdienas kopšana.
Amputācijas riska faktori
Visbiežāk sastopamais pēdu amputācijas iemesls ir pārāk vēlu konstatētie cukura diabēta sarežģījumi, kas samazina spēju sajust pēdu ievainojumus. Amputācijas riska faktori diabēta pacientiem ir slikta diabēta kompensācija, asinsrites traucējumi, jutības samazināšanās pēdās, plāna un sausa pēdu āda, aptaukošanās, pēdas deformācijas, nepiemērotu apavu valkāšana, arī ilgs diabēts (vairāk nekā 10 – 20 gadu). Ir jāizvērtē visi sīkumi. Informāciju pacienti var saņemt Latvijas Diabēta asociācijas (LDA) Jelgavas nodaļā.
Pēdu izmeklēšana
Ja cilvēks rūpīgi pārbauda savas pēdas, ievēro higiēnu, valkā piemērotus apavus, kā arī regulāri apmeklē pēdu aprūpes ārstu, bet speciālists savlaicīgi atklāj bojājumus un tos ārstē, tad amputācijas, pēdu čūlas un inficēšanos var novērst. Reizi trijos mēnešos ārstam jāpārbauda pacienta pēdu jutīgums, asinsrite tajās, jānosaka pulss pēdām, nervu refleksi, pēdu deformācijas, sēnīšu slimību simptomi, ādas un nagu stāvoklis, svīšana vai tās zudums, kā arī locītavu kustīgums un citi riska faktori.
Nekavējoties pie ārsta
Ja ir atklāts pēdas vai potītes apsārtums, uztūkums, ādas temperatūras paaugstināšanās (sevišķi – ja vienlaicīgi ar šīm pazīmēm paaugstinās arī ķermeņa temperatūra), pēdas vai potītes formas izmaiņas, sāpes kājās, ievainojumu nejūtība, ieauguši nagi, tulznas un līdzīgi simptomi, tad nepieciešama ārsta palīdzība.
Pēdu aprūpes ābece
Katru dienu rūpīgi apskatiet savas pēdas, pievēršot uzmanību sīkiem ievainojumiem, tulznām, saspiedumiem vai apsārtumiem. Ja jums ir samazināta jušanas spēja pēdās, nekad nestaigājiet basām kājām (arī mājās, viesnīcās un pludmalēs). Valkājiet atbilstošus apavus ar stingru zoli, papēdi un nosegtu purngalu! Pirms uzvilkt kurpes, pārbaudiet, vai tajās nav iekritis kāds svešķermenis! Nelietojiet elektriskos sildītājus, karstus termoforus un karsta ūdens peldes kājām. Izvairieties no kāju apsaldēšanas. Mazgājiet kājas katru dienu ar maigām ziepēm bez smaržvielām. Ūdens temperatūra nedrīkst būt augstāka par 36 grādiem. Nemērcējiet kājas ūdenī ilgāk par piecām minūtēm. Rūpīgi noslaukiet kājas, arī pirkstu starpas. Ja āda sausa, izmantojiet barojošu krēmu. Rūpīgi apgrieziet kāju nagus. Nekad neizmantojiet tulznu, varžacu un ādas sacietējumu apkarošanai žileti un citus asus priekšmetus, varžacu noņemšanai paredzētos šķīdumus un plāksterus – jūs varat iegūt grūti sadziedējamus pēdu ievainojumus. Asinsriti pasliktina smēķēšana un sēdēšana ar sakrustotām kājām. Vēlams nēsāt kokvilnas vai vilnas zeķes, kas pieguļ pēdai. Zeķes jāmaina katru dienu un to gumija nedrīkst būt pārāk stingra.
Materiāls sagatavots sadarbībā ar LDA Jelgavas nodaļas vadītāju Ludmilu Borzaju.
