Ģ.Eliasa muzejā vakar tika atklāta tēlnieka Alberta Terpilovska koka un bronzas darbu izstāde.
Ģ.Eliasa muzejā vakar tika atklāta tēlnieka Alberta Terpilovska koka un bronzas darbu izstāde.
Mākslas akadēmijas profesors Alberts Terpilovskis, ko liela daļa vispirms pazīs kā monumentālu bronzā un granītā veidotu darbu autoru, atklāj, ka koktēlniecības mazās formas viņam bijušas tuvas jau kopš pamatskolas gadiem. Muzeja kamīnzālē izvietotajās pēdējos desmit gados tapušajās nelielajās koka un bronzas skulptūrās dominē mīta un vēstures tēmas, kas, pēc autora atzinuma, viņu pavadījušas visu radošo mūžu.
Atšķirībā no granīta kalumiem, kas top pēc iepriekš izveidota ģipša maketa, neapstrādāts koka bluķis – gluži pretēji – ar savu formu ietekmē tajā atveidojamā tēla ieceri, A.Terpelovska vārdiem, «ievirza domāšanu, dod stimulu».
«Palieku vecāks, nevaru vairs cilāt, jāpāriet uz vieglāku materiālu,» tēlnieks skaidro otru apsvērumu, kas licis pēdējos gados pievērsties kokam: «Granīts ir smags, putekļu dēļ ar to var strādāt tikai ārā vasarā. Ar koku darbnīcā – cauru gadu. Bez tam arī vieglāk cilāt un grozīt. No granīta bluķu cilāšanas tagad vairs muguru nevaru pakustināt. Tēlniecība ir smaga nodarbošanās – pa pusei fiziska, pa pusei garīga. Granīts, bronza, koks; esmu strādājis pat marmorā. Īsi sakot, izmēģināti visi materiāli. Granītu vairs nekalšu – tas nu ir skaidrs; pie koka, ja veselība ļaus, vēl noteikti ķeršos. Zināmas simpātijas pret to man bijušas jau no laika gala, tā ka dzīvosim – redzēsim…»
