Kas ir tās lietas, par kurām vīri melo sievām un sievas – vīriem? Vīrs galvenokārt melo par to, cik daudz nopelnījis, cik daudz izdzēris kopā ar draugiem, ir vai nav viņam mīļākā, ka tiešām bijis makšķerēt un nevis pie draudzenes.
Kas ir tās lietas, par kurām vīri melo sievām un sievas – vīriem? Vīrs galvenokārt melo par to, cik daudz nopelnījis, cik daudz izdzēris kopā ar draugiem, ir vai nav viņam mīļākā, ka tiešām bijis makšķerēt un nevis pie draudzenes. Bet sieva mēdz slēpt, par ko un cik iztērējusi naudu, ka piknikā nebija tikai kolēģi vai draudzene ar savu vīru, ka vakariņas nav gatavas pavisam cita iemesla, nevis bērnu blēņošanās pēc.
Vīriešiem ir atļauts daudz vairāk nekā sievietēm. Viņus mazāk nosoda un mazāk kritizē. Ja vīrietis metas jaunā dēkā, to attaisno – sak’ viņš taču ir vīrietis… Bet, ja to dara sieviete, viņu nosoda, viņa taču esot radīta, lai mīlētu, ciestu un rūpētos.
Vai klusēšana arī ir meli?
Arnis stāsta, ka viņš savu sievu mīl, bet regulāri tiekas ar citām sievietēm. Sekss ārpus ģimenes viņam ir kļuvis par atkarību, kas traucē dzīvot, bet atbrīvoties viņš no tās nespējot. Viņš arī nevar paskaidrot, kāpēc vajadzīgas citas sievietes, jo sieva viņam ir ļoti mīļa. Varbūt tā ir vajadzība pēc pārmaiņām? Varbūt… Bet tas traucē dzīvot gan pašam, gan sievai, jo viņa nojauš Arņa gaitas. Tās ne vienmēr ir jaunas un nepiedzīvojošas sievietes, ar kurām viņš tiekas. Lielu tiesu viņas ir precētas, bet «sirgst» ar to pašu slimību – tieksmi pēc jaunām un asām izjūtām. Arnis saka: «Reizēm gribas ar sievu par to visu izrunāties, bet baidos viņu sāpināt, aizskart, kaut arī zinu, ka viņa mani mīl. Šo klusēšanu es uzskatu par saviem lielākajiem meliem. Es zinu, ka tā ir izvairīšanās no atbildības, bet pagaidām neesmu gatavs par to runāt atklāti.»
Mazās viltībiņas, bet vai tikai?
Dace daudz ir centusies visādos veidos, arī ar sīku mānīšanos, izprovocēt savu draugu uz godīgu sarunu par viņu attiecībām. Par meliem viņa savu mānīšanos neuzskata, drīzāk gan par sievietes viltībiņām. Dace panāca savu, un viņiem tagad ir lieliskas attiecības. Nu jau ar smaidu viņa stāsta: «Mēs ar Māri tiekamies vairākus gadus, bet es gribēju zināt, vai viņš mīl mani. Biju greizsirdīga, kad kāda cita sieviete viņam kaut vai blakus stāvēja, lai gan es nojautu, ka greizsirdībai nav pamata. Taču tas man bija jādzird savām ausīm. Sacīju viņam, ka mani kāds ir bildinājis, bet viņš vienkārši pajautāja, ko es darīšot. Kā? Un viss!? Tā man bija traģēdija! Vēlāk gan izrādījās, ka viņš mani arī bija pārbaudījis. Tagad liekas smieklīgi: kāpēc es viņam vienkārši nepavaicāju, vai viņš mīl mani? Tā es biju audzināta – nav pieņemts sievietei pirmajai sākt runāt par mīlestību. Bet, ja neizrunātais traucē dzīvot, tad kāpēc gan ne? Ilgus mēnešus mocīties neziņā – kam tas vajadzīgs! Reizēm tieši klusēšanas dēļ pat mīloši cilvēki aiziet katrs uz savu pusi, turklāt vēl ar dusmām un naidu. Es taču viņu mīlēju! Izrādās, arī viņš mani mīl. Bet es savā karstumā jau esmu aizskrējusi pie cita… Mana galvenā ienaidniece mīlestības lietās ir nepacietība. Daudzās citās lietās apkārtējie brīnās par manu izturību un pacietību… Bet tagad es zinu, ka Māris mani mīl, un manī ir miers. Zinu, ka viņš mani nekad nekrāps. Šī pārliecība devusi man spārnus jaunai dzīvei.»
Dzērāju greizsirdība
Rita savu vīru nemīlēja, tāpēc bieži vien viņu kaitināja, teikdama: «Tas nav tavs bērns, un vispār es tevi nemīlu!» Ar mīlestību bija, kā bija, bet bērns tomēr bija viņa. Un dzērumā vīrs sievai atriebās – par to, ka nemīl, par to, ka bērns no cita, par to, ka melo.
Meli un greizsirdība noved cilvēkus līdz bezjēdzīgiem konfliktiem. Pavadonis tam visam lielu tiesu ir alkoholisms. Greizsirdība dzērāju padara rupju un nesavaldīgu. Viņš vairs nepieņem otra skaidrojumus, viņš dzīvo savu iedomu pasaulē ar savām sirdssāpēm, un viņa dzīve ar laiku pārvēršas par greizsirdības murgiem. Sākas draudi un izrēķināšanās, viņš zaudē spēju vispār mīlēt. Otra cilvēka netaktiska uzvedība viņu provocē, augumā aug aizdomīgums. Tas kārtējo reizi pierāda, ka mīlestību nedrīkst pārbaudīt ar greizsirdību. Un ne vienmēr vainīgs ir tikai un vienīgi dzērājs vīrs, jo – viena pagale nedeg.
***
Jānis Ozolinkevičs, Vasarsvētku draudžu bīskaps:
«Nav lielu un mazu melu. Dieva acīs jebkuri meli ir grēks, un grēka alga ir nāve. Ar meliem neviens nevienu ne no kā nevar pasargāt, bet var sagādāt neizsakāmas sāpes. Melot neatmaksājas, jo agri vai vēlu meli atklājas. Jo vairāk melo, jo vairāk sapinies, jo rūgtāka būs patiesība.
Nedrīkst melot arī žēlojot, jo tas var sagādāt milzīgas ciešanas cilvēkam, kuru žēlojam, kad viņš uzzina patiesību.
Kādam cilvēkam, kas gulēja slimnīcā ar sirds kaiti, nepateica, ka autoavārijā gājuši bojā viņa tuvinieki. Viņš to uzzināja no avīzes, un bija īpaši sarūgtināts, jo nebija bijis pat bērēs.
Arī klusēšanu pieskaita pie meliem, jo Bībelē stāv rakstīts, ka grēks ir ne tikai ļaunu darīt, bet arī labu nedarīt ir grēks. Vieglāk ir pašam un savai sirdsapziņai, ja nemelo, tad vari brīvi staigāt, runāt un smaidīt. Dieva svētība ir paredzēta sirdsskaidrajiem. No mutes nāk tas, kas ir sirdī. Kam ir nejēgas mute, tas dabū pērienu, bet taisnā mute ir dzīvības avots. Kur daudz vārdu, tur neiztiek bez grēka, bet, kas savu muti savalda, ir gudrs. Ja sirds ir šķīsta un tīra, no mutes nenāk meli.»
***
Ilze, sieviete labākajos gados:
«Ja es negribu melot, tad noklusēju. Mans mīļākais teiciens: «Neko neesmu redzējusi. Neko neesmu dzirdējusi. Un vispār neko nezinu.» Man patīk būt noslēpumainai. Intriga jāsaglabā līdz galam. Patīk, ja otra pusīte pamokās un padomā. Bet, ja zinu, ka teiktais radīs viņam problēmas, tad labāk samelošu. Ja arī pēc kāda laika viss nāks gaismā, tad situācija būs jau atrisināta, viss norimies, un problēmas no tā neradīsies.»
***
Kristaps, kas ar sievu Inesi kopā ir jau pusotru gadu:
«Nav tik saspringtu situāciju, lai būtu vajadzība melot, izņemot tās reizes, kad mānos (maigi meliņi). Meloju tajos gadījumos, kad spiež nepieciešamība, lai pasargātu otru no liekiem satraukumiem un problēmām, – tā saucamie labie meli. Klusēšana nav tas labākais melu veids, jo agri vai vēlu būs jāatbild. Labāk pateikt pašam visu, kamēr viņa nav ko no malas uzzinājusi. Reizēm no malas cilvēki sagroza faktus, un tad nu var rasties problēmas.» Kristaps smej: «Meli ir kā slimība – izdodas vienreiz, melo atkal. Neizdodas, melo vienalga. Un tad apkārtējie vairs nesaprot, kad tu runā taisnību, kad melo. Pasaki, kā ir, un sirds vismaz mierīga. Meliem ir ne tikai īsas kājas, bet arī līkas – viegli sapīties.»
***
Nuna Diano no Hjūstonas (ASV):
Viņam nav nekādu iemeslu ar savu sievu strīdēties vai melot viņai. Šobrīd viņi ir katrs savā pasaules malā (viņa – Amerikā, bet viņš – Latvijā) un abi zina, ka ne viens, ne otrs nedarīs neko, lai pēc tam vajadzētu melot. Meli, vienalga, lieli vai mazi, ir meli. Bet ne viņam, ne sievai nav vajadzības pēc tiem. Visa pamatā ir tikai godīgums attiecībās, bet meli iznīcina jebkuras attiecības.
