Siltumparādu piedzīšana Jelgavas domei un tās siltumtīklu uzņēmumam ir kļuvusi par godalietu.
Siltumparādu piedzīšana Jelgavas domei un tās siltumtīklu uzņēmumam ir kļuvusi par godalietu. Tiesas prāvas par parādu piedziņu ir kļuvušas par ikdienu un izlikšana no dzīvokļa par «sasniegumu» kalngalu. Diezin vai šajos procesos kāds rēķinās ar parādnieka maciņa biezumu.
Vai tad tiešām maksātnespējīgie pilsētas iedzīvotāji ir vienīgie, kas radījuši siltumtīkliem miljonus latu lielus parādus? Izrādās, tā nemaz nav. Par saņemto siltumenerģiju nenorēķinās arī iestādes un uzņēmumi. Gandrīz 130 tūkstošus latu parādā ir valsts uzņēmumi. Tuvu 100 tūkstošiem parāds tuvojies pašvaldības budžeta iestādēm.
Paradoksālākais ir tas, ka parādā iemanās palikt pat namu pārvaldes par savu administratīvo telpu apsildīšanu. Šīs summas gan nav lielas, bet pats fakts, ka galvenais īrnieku strostētājs pats nav disciplinēts maksātājs, liek nopietni padomāt.
Bez parādiem neiztiek arī privatizētie uzņēmumi, kuru nenomaksātie rēķini jau pārsnieguši 60 tūkstošus latu. Pilnīgi nav norēķinājušās arī valsts budžeta iestādes, un to parāds jau tuvojas 30 tūkstošiem latu.
Tā ka nav vis tā, ka tikai iedzīvotāji būtu vainīgi siltumtīklu uzņēmuma grimšanā parādos. Pavisam neētiski, ka parādā paliek pat domes finansētās iestādes. Tālab Īrnieku biedrība uzskata, ka nav korekti visus mest pār vienu kārti. Vispirms ir jānoskaidro parādu cēloņi un jāpainteresējas, vai «ļaunprātīgajam» parādniekam ir līdzekļi ne tikai siltuma apmaksai, bet arī dienišķai maizei.
