Ja par kādu slikti runā, tad, visticamāk, vai nu tik tiešām ir ļoti slikti, vai arī tas, par kuru slikti tiek runāts, nav mācējis vai varbūt arī nav vēlējies sevi pietiekami parādīt no labās puses.
Ja par kādu slikti runā, tad, visticamāk, vai nu tik tiešām ir ļoti slikti, vai arī tas, par kuru slikti tiek runāts, nav mācējis vai varbūt arī nav vēlējies sevi pietiekami parādīt no labās puses.
Pie tādas atziņas bija jānonāk, piektdien vērojot Publiskās politikas uzraudzības asociācijas «Godaprāts» rīkoto konferenci. Tā notika kā gadu ilgušā ASV vēstniecības finansētā projekta «Atklātas un godīgas politikas veidošanas priekšnosacījumi Zemgalē» noslēguma pasākums.
Referents socioloģijas students Jānis Kovaļevskis iepazīstināja ar socioloģiskā pētījuma rezultātiem par atklātības problēmām Zemgales pašvaldībās. Kopumā aptaujā piedalījās 701 respondents no Jelgavas, Bauskas, Dobeles un Aizkraukles. 10 ballu sistēmā visaugstāko darbības vērtējumu ieguva Bauskas pašvaldības – 6, Dobele – 5,5, Aizkraukle – 5,2 bet Jelgava tikai 4,4. Aptaujā novērtējot pašvaldības ietekmēšanas iespējas, vislielāko ballu skaitu – 4,4 – saņēmusi Aizkraukles pašvaldība. Jelgavas pašvaldība ar novērtējumu 2,8 atkal – pēdējā. Cik tas atbilst situācijai, un vai šajā gadījumā lielāko ieguldījumu negatīvajā jelgavnieku novērtējumā nav devis tieši fakts, ka līdzšinējā informatīvajā sadarbībā ar iedzīvotājiem pietrūkusi aktīva informēšana par visiem tiem pasākumiem, kurus tā veikusi, veic vai tikai plāno uzsākt? Zināmā mērā varētu piekrist referentam, ka, vērtējot Saeimu vai Ministru kabinetu, rezultāti būtu vēl neiepriecinošāki.
Tomēr Saeima no mums ir tālu, sava pašvaldība tepat blakus. Par brīdinājuma signālu Zemgales pilsētu pašvaldībām būtu uzskatāms fakts, ka tikai 41% respondentu vērtē savu pašvaldības darbību kā atklātu. Savukārt apmēram tikpat daudz – 40% – aptaujāto Zemgales pilsētu iedzīvotāju domā, ka pašvaldības darbība nav atklāta. No tā var secināt, ka pašvaldības nespēj sevi parādīt kā atklātu un atvērtu sistēmu, kuras darbības principi būtu skaidri lielākajai daļai iedzīvotāju. Un atkal «mūsējie» nonāk nepatīkamā situācijā, jo 45% tās iedzīvotāju ir pārliecināti, ka pašvaldībā netiek ievērota atklātība.
Satraucošs ir fakts, ka tikai 8% respondentu ir piedalījušies publiskajā apspriešanā, kas tiešā veidā var ietekmēt un arī ietekmē ikvienu. Vai šis nelielais piedalījušos iedzīvotāju skaits atspoguļo patieso stāvokli par noskaņojumu sabiedrībā? Vai pašvaldībai, balstoties uz aptauju datiem, ir tiesības teikt, ka «tauta savu vēlmi ir izteikusi»? Un kārtējo reizi nonākam pie domas, ka laikam jau kaut kas nebūs kārtībā ar komunikāciju starp pašvaldību un iedzīvotājiem.
Interesantus rezultātus uzrādīja korupcijas novērtējums pašvaldību amatpersonu vidū. Aptauja rāda, ka personīgi ar korupciju ir iznācis saskarties 24% respondentu, turpretī par korupciju pašvaldībā ir dzirdējuši krietni vairāk (48%). Tātad par korupciju pašvaldībā dzirdējuši daudzi, bet reāli saskārušies uz pusi mazāk. Tas liek domāt par tādu kā apburto loku, jo korupcija ir vairāk šķietama nekā reāla, citiem vārdiem, korupcija eksistē runās, nevis darbos. No vienas puses, tas ir labi, no otras – šāds korupcijas vērtējums ir reāls šķērslis produktīvu attiecību veidošanai starp Zemgales pilsētu pašvaldībām un to iedzīvotājiem. Turklāt jāpiebilst, ka par korupciju pašvaldībā, kā atklāj respondenti, visbiežāk gadījies dzirdēt no paziņām (48%) vai arī no plašsaziņas līdzekļiem (28%).
Iedzīvotājiem visbiežāk ar korupciju pašvaldībā personīgi iznācis saskarties saistībā ar domes deputātu vai citu amatpersonu darbību, kā arī pašvaldības izglītības iestādēs (14%). Jāteic, par korupciju Domes deputātu vai pašvaldības amatpersonu vidū ir dzirdējuši daudz vairāk aptaujāto (24%), kas, iespējams, ir vietējo laikrakstu nopelns. Galvas tiesu «pārāki» par citiem ir ceļu policisti, kuriem kukuli devuši 39% respondenti.
Svarīgi piebilst, ka 40% aptaujāto jelgavnieku nezina, vai pilsētas pašvaldībā ir korumpētas amatpersonas. Šis fakts vēl vairāk nostiprina Jelgavas līderpozīcijas starp Zemgales pilsētu pašvaldībām necaurredzamības ziņā.
Aptauja rāda, ka informācijas nesniegšanas gadījumos 41% respondentu vērstos ar sūdzību pie augstākām pašvaldības amatpersonām, kas standarta situācijā ir pareizākais ceļš. Tas netieši ļauj izdarīt pozitīvu secinājumu, proti, Zemgales pilsētu iedzīvotājs nebaidās no savstarpēja kontakta ar pašvaldības amatpersonām.
Otrs populārākais rīcības modelis, ja iedzīvotājs nesaņem prasīto informāciju, ir problēmas risināšana ar vietējās preses starpniecību (19%). Ievērojami mazāk respondentu (10%) vietējās preses palīdzību meklētu tad, ja respondentam pašvaldībā tiktu prasīts kukulis. Kā trešais rīcības modelis jāmin sūdzēšanās tiesībsargājošajās iestādēs, informācijas nesniegšanas gadījumos to izmantotu 7%, bet kukuļa prasīšanas gadījumos – 9% iedzīvotāju.
Interesanta bija arī Jelgavas Domes izpilddirektora Gunāra Kurloviča uzruna, kurā viņš mēģināja analizēt situāciju, kādēļ iedzīvotāji šādi vērtē pašvaldības darbu. Izteiktās domas un idejas ir atsevišķas analīzes vērtas. Jāpiebilst tikai, ka iedzīvotāju informētība par patieso stāvokli pašvaldībā augs.
Tāds bija jaunizveidotās asociācijas pirmais uznāciens plašākam interesentu lokam. Kopumā ne slikts un cerīgs, ja vien organizācija savā jaunības maksimālismā radīs konstruktīvu dialogu ar visām «ieinteresētajām pusēm».
Informācijai – interesenti ar jaunās asociācijas darbu var iepazīties arī interneta mājaslapā: .
