Nedēļas nogalē satiku sen neredzētu draudzeni. Skolā sēdējām vienā solā, bet nu katrai dzīve gājusi uz savu pusi. Pilnīgi negaidot, viņa kļuvusi par vientuļo māmiņu. Pirmā doma bijusi aborts.
Nedēļas nogalē satiku sen neredzētu draudzeni. Skolā sēdējām vienā solā, bet nu katrai dzīve gājusi uz savu pusi. Pilnīgi negaidot, viņa kļuvusi par vientuļo māmiņu. Pirmā doma bijusi aborts. «Taču kāds augstāks spēks man to neļāva izdarīt,» viņa stāsta. «Un es nekad sev nebūtu piedevusi, ja šo mazo radībiņu būtu nogalinājusi! Viņa man šai pasaulē ir vissvarīgākais…» To, kā padsmitgadīga meitene jūtas, uzzinot, ka viņa ir stāvoklī, saprot retais. Bailes mijas ar izmisumu, vilšanās – ar vientulību, bet visupirms rodas jautājums – kāpēc tas notiek tieši ar mani? Un šajā brīdī pareizākais liekas aborts.
Ja mazulis zinātu, ka viņa mamma, ilgi domājot, tomēr izšķīrusies PRET abortu, viņš noteikti teiktu PALDIES!
Zane
Ja arī tev ir ko teikt «Pagrabiņam», raksti .
***
Līdz asarām sāp pavisam jaunu, nepilngadīgu meiteņu grūtniecība, kas pašām šķiet kā nepareizs solis, kā liela, neaizmirstama kļūda un dziļa brūce, kas nekad līdz galam nesadzīs. Tātad – nepilngadīgo meiteņu radītā jaunā dzīvība un aborts.
Šķiet, tas jau vairs nav retums, kad sešpadsmitgadīga meitene dodas pie ginekologa ar lūgumu atbrīvot viņu no jaunās dzīvībiņas, kas vairumā gadījumu ir negribēta, vai arī viņai smagu sirdi jāapzinās, ka visa jaunība un iespējas jāziedo bērniņa audzināšanai. Iespējams, ka meklēt vainīgos šādā situācijā būtu aplama rīcība, tomēr, lai izprastu notiekošā nopietnību, kaut nedaudz brīdinātu un vienlaikus informētu jauniešus, lūdzu izteikt savu viedokli un sniegt nelielu konsultāciju Jelgavas poliklīnikas ginekoloģei Mārai Vanagai.
Nepilngadīgo meiteņu grūtniecība vairs nav nekāds brīnums
«Man kā ginekoloģei tas vairs nav nekāds brīnums, ka jāpalīdz gados jauniņām grūtniecēm, tomēr uzskatu, ka tā ir problēma, kuras risinājums bieži vien ir fatāls,» stāsta ginekoloģe M.Vanaga. Ārste gadā uzklausa un iedrošina aptuveni 70 – 80 grūtnieču, no kurām trīs četras ir nepilngadīgas. Tās ir meitenes, kuras nolēmušas bērniņus dzemdēt, uzņemties atbildību par savām atvasēm. Tomēr ginekoloģe min arī visai bēdīgu faktu – mēnesī aptuveni četras nepilngadīgas meitenes izšķiras par abortu.
Vainīgi ir gan paši jaunieši, gan viņu vecāki
Atrast vainīgo nekad nav grūti, tomēr par negaidīto grūtniecību pirmām kārtām atbildīgi ir paši jaunieši. Mūsdienās izvairīties no grūtniecības, protams, arī no seksuāli transmisīvajām slimībām, nav problēma. Ir dažādi kontracepcijas līdzekļi, tomēr labāk būtu par tiem konsultēties ar ārstu. Pēc M.Vanagas domām, nepilngadīgiem jauniešiem no dzimumdzīves būtu jāatturas, jo jauniem cilvēkiem vēl nav nobriedusi nedz psihe, nedz organisms. «Nekur nav jāsteidzas, jo viss ir labs, ko dara laikā. Būtiski, ka sākotnēji attiecībās jānodibina psiholoģisks kontakts un tikai tad var domāt par fizisko pusi. Ir jāmīl, lai varētu mīlēties, pretējā gadījumā dzimumakts izvēršas par vienkāršu darbību,» tā ārste. Bez vainas nav arī vecāki, kas nav atraduši pietiekami labu kontaktu ar saviem bērniem.
Nepilngadīgās māmiņas savas pāragrās grūtniecības dēļ lielākoties jūtas nelaimīgas, un turpmākās rūpes par atvasi uzkrauj vecākiem, apzinoties, ka pašas vairs nespēs nedz izglītoties, nedz būt noderīgas darba tirgū.
Ai, sāpēs, sāpēs… bet miesa, nevis sirds?
M.Vanaga teic – lai gan aborti ietilpst ginekologa darba pienākumos, viņa pret tiem ir noskaņota ļoti negatīvi. Jāatzīst, ka meitenes, kuras izvēlas abortu, to ir izlēmušas pašas, konsultējoties ar vecākiem. Viņas sevi šādam solim sagatavo jau iepriekš. «Žēl, bet nespēju šo izvēli mainīt, varu vien meitenes brīdināt, ka nekad nevar zināt, kā aborts beigsies… Lai izdarītu abortu, ir nepieciešama ārsta apskate, jāveic noteiktās analīzes, jāinformē vecāki, kas šādai rīcībai dod savu atļauju. Abortu veic stacionārā, un maksa par šo pakalpojumu sasniedz vidēji 40 latu. Mani pārsteidz jauno meiteņu vienaldzība pēc aborta veikšanas. Protams, nevaru to apgalvot viennozīmīgi, ir arī izņēmumi, taču, kā liecina mana pieredze, emocionāli pārdzīvojumi par to, ka mazā dzīvībiņa jāizdzēš, sastopami reti. Jaunietes uztraucas, vai pašām nebūs fizisku sāpju, taču nekad neaizdomājas, ka visvairāk pēc tam sāpēs sirds..,» atzīst Vanagas kundze.
Saprotams, ka neārstējama depresija arī nav risinājums, tieši tāpēc atklāta izrunāšanās ar ārstu, vecākiem un tuvākajiem draugiem ir svarīga. Bērniņš taču ir nevainīga, atbildību uzliekoša, aprūpējama dzīvība, bērniņš ir prieks un sāpes, kas aizsākas māmiņas vēderā.
