LETA
Līdz dienai, kad stāsies spēkā likumprojekts, kas regulēs alternatīvo dienestu, valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojektā būtu jāparedz, ka iesaukšana VAD notiek tikai uz brīvprātības pamata, – šādu priekšlikumu savā atzinumā izteicis Saeimas Juridiskais birojs.
Juristi iesnieguši savus apsvērumus un priekšlikumus, norādot uz nepieciešamību novērst, viņu skatījumā, būtiskus likumprojekta trūkumus un to pilnveidot. Juridiskais birojs jau iepriekš likumprojekta skatīšanas gaitā Saeimā ir paudis asu kritiku par piedāvājumu, pārmetot, ka normatīvā akta piedāvājums esot vāji izstrādāts.
Juristi atgādina, ka Satversmes tiesa iepriekš ir atzinusi, ka ir bijuši gadījumi, kad atsevišķas tiesību normas nav pieņemtas pienācīgā kārtībā, jo likumdevēja rīcībā nav bijuši nepieciešamie dati un to analīze un attiecīgi tas nav varējis pienācīgi izvērtēt tiesību normas nepieciešamību un ietekmi.
“Juridiskais birojs vērš uzmanību, ka ir vairāki būtiski jautājumi, kas komisijai būtu noskaidrojami, lai likumprojektu varētu uzskatīt par izvērtētu un pieņemtu pienācīgā kārtībā atbilstoši Satversmes tiesas atziņām,” norādīts biroja vadītās Dinas Meisteres vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.
Pašlaik tikai tālākā nākotnē paredzēts pieņemt atsevišķu likumprojektu, kas paredzēs, ka valsts aizsardzības dienestu var aizstāt ar valsts civilo dienestu atsevišķā likumā noteiktajā kārtībā. Kā skaidrots VAD likumprojekta anotācijā, šī norma attieksies uz personām, kuras nevar pildīt valsts aizsardzības dienestu savas domas, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ vai arī kādu citu iemeslu dēļ.
“Tātad valsts aizsardzības dienesta ieviešana ir nesaraujami saistīta arī ar valsts civilā (alternatīvā) dienesta ieviešanu, jo šo dienestu pildīs tās personas, kas noteiktu iemeslu dēļ nevarēs pildīt valsts aizsardzības dienestu,” norāda juristi.
Likumprojektā ir paredzēts, ka 2023.gada otrajā pusgadā iesaukums valsts aizsardzības dienestā būs obligāts, taču, kā izriet no anotācijā norādītā, Valsts civilā dienesta likums šajā periodā, iespējams, vēl nebūs pieņemts. Līdz ar to iesauktajiem faktiski nebūs iespējas pildīt alternatīvo dienestu.
Saeimas juristi uzsver, ka otrajā pusgadā iesauktajām personām nebūs iespējas atteikties no valsts aizsardzības dienesta pildīšanas savas reliģiskās, pacifistiskās pārliecības dēļ vai tādēļ, ka tām ir principiāli iebildumi pret militārā dienesta pildīšanu, un lūgt tām aizstāt valsts aizsardzības dienestu ar valsts civilo (alternatīvo) dienestu.
Janvāra pirmajā pusē nebija zināms ne iecerētā Valsts civilā dienesta likuma saturs, ne tā spēkā stāšanās laiks. Taču tiesības uz pārliecībā balstītu atteikšanos no militārā dienesta pildīšanas ir aizsargājamas, jo ietilpst gan Satversmes 99.panta un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas tvērumā, gan Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, uzsver Juridiskajā birojā, sniedzot šai atziņai arī papildu juridisko pamatojumu.
Tāpēc Saeimas juristi rosina likumprojekta pārejas noteikumos paredzēt, ka iesaukšana valsts aizsardzības dienestā līdz dienai, kad stājas spēkā likums, kas regulē alternatīvo dienestu, notiek tikai uz brīvprātības pamata.
Juridiskais birojs konstatējis arī tiesiskā regulējuma trūkumu attiecībā uz 2023.gada otrajā pusgadā iesaukto personu tiesībām pildīt valsts aizsardzības dienestu, apgūstot īpaši augstskolu studentiem, ārstniecības personām, kā arī kapelānu dienestam izstrādātu valsts aizsardzības apmācības programmu. Šie dienesta pildīšanas veidi būs iespējami tikai no 2024.gada 1.janvāra.
“Šāda situācija, pat ja tā ir ierobežota laikā līdz jauna tiesiskā regulējuma pieņemšanai, tomēr var novest pie iesauktās personas pamattiesību aizskāruma turpmāk norādīto iemeslu dēļ,” norāda Juridiskā biroja vadītāja.
Tāpēc Saeimas juristi rosina paredzēt, ka iesaukšana valsts aizsardzības dienestā līdz dienai, kad stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas regulē augstskolu studentiem, ārstniecības personām, kā arī kapelānu dienestam paredzētas valsts aizsardzības apmācības programmas, var notikt tikai uz brīvprātības pamata.
Parlamenta Juridiskais birojs iesniedzis arī citus priekšlikumus VAD likumprojekta uzlabošanai. Saeimas juristi iepriekš norādīja, ka likumprojekts nav sagatavots atbilstošā kvalitātē. Aizsardzības ministrija uz iebildumiem reaģējusi, sagatavojot vairākus priekšlikumus uzlabojumiem likumprojekta tekstā.
Kā ziņots, Saeima decembrī nolēma turpināt darbu pie iepriekšējā parlamenta sasaukumā iesniegtā VAD likumprojektu.
Iepriekš Aizsardzības komisijas sēdē Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons pastāstīja, ka VAD šogad pirmajā iesaukumā vasarā plānots uzņemt apmēram 300 jauniešus.
Foto: no arhīva
Reklāma