Ja tu, autobraucēj, esi tuvākajā laikā ieplānojis iegūt savā īpašumā pilnīgi jaunu mazās klases «Opel Corsa», tad jāsaka gluži kā tajā senajā dziesmā – par vēlu tu nāc.
Ja tu, autobraucēj, esi tuvākajā laikā ieplānojis iegūt savā īpašumā pilnīgi jaunu mazās klases «Opel Corsa», tad jāsaka gluži kā tajā senajā dziesmā – par vēlu tu nāc. Jo, lai arī 2000. gada trešās paaudzes «Corsa» modelis visos priekšrakstos joprojām tiek dēvēts par mazās klases pārstāvi, gabarīti, ietilpība un vēl daži raksturlielumi liecina par ko citu.
Salīdzinājumā ar «Opel Corsa» priekšgājēju, šis ar savu pikanto ārieni mazliet atgādina medīgu zvērēnu un jau iztālēm liek saprast – esmu kļuvis lielāks. Paplašināts šis mazais, iepriekš lielākoties sieviešu apbrīnotais riteņotais brīnums, neapšaubāmi ir. Ja arī kādam salons liekas par šauru, tad tikai ne cilvēkam ar vidējiem auguma parametriem. Īpaši jau priekšējos sēdekļos, kur acis mielo uz kopējā interjera tīkamās pelēcības mazliet pat pārāk uzkrītošais mēraparātu panelis ar balto fonu. Perfekti izstrādāts arī stūres «asistents», kur hidraulisko sistēmu pilnībā nomainījusi elektronika. Maznozīmīgi liksies salīdzinājumā ar «Corsa» otro modeli papildus iegūtie astoņi centimetri telpas salona aizmugurē. Vairāk nekā jebkas par maksimālu pietuvošanos kompaktklasei liecina riteņu bāze, kas vienlaikus «sola» nevainojamu stabilitāti uz ceļa. Pašlaik tā ir visgarākā savā klasē, tikai par diviem centimetriem atpaliekot no populārā «kompaktnieka» «Volkswagen Bora». Papildus stabilitātei var izvēlēties piecpadsmit collu riteņus, kas bāzes aprīkojumā ietverti tikai dārgākajai «GSi» modifikācijai, pārējām «atvēlot» četrpadsmitcollīgos, kas vēl samērā nesen bija sastopami gandrīz tikai lielās klases braucamajiem. Vai tik vācu autorūpniecības «klasiķis» drīzumā neizkonkurēs pats savu «Astru»?
Zem motora pārsega vienmērīgā, klusā tonī dūc ECOTEC dzinējs. Izvēle ir gana plaša – 1,2, 1,4, 1,8 litru četru cilindru un sešpadsmit vārstu, kā arī viena litra trīscilindru benzīna motori vai neredzēti sprigani divu veidu tiešās iesmidzināšanas turbodīzeļi (pirmais «General Motors» kopdarbs ar senu sadarbības partneri šajā pašā dīzeļu jomā – «Isuzu»), kas izceļas ar īpašu ekonomiskumu un uz simt kilometriem tērē krietni mazāk par pieciem litriem degvielas. «Benzīnnieku» tēriņš starppilsētu režīmā šo rādītāju pārsniedz burtiski tikai par mata tiesu.
Līdz ar trešo «korsu» «Opel» veicis veselu revolūciju ātrumkārbu jomā. Agrāk gribot negribot bija jāizšķiras starp pašrocīgu pārnesumu slēgšanu vai šīs svarīgās funkcijas uzticēšanu «automātam», bet tagad jaunajās «Opel Corsa» tiek piedāvāts zelta vidusceļš. «Easytronic» – pārnesumkārba, kuru atkarībā no satiksmes apstākļiem, garastāvokļa un citiem parametriem var ieslēgt attiecīgajā brīdī sev vēlamajā režīmā. Šajā agregātā lauvas tiesu darba atkal veic elektronika, un ražotāji sola, ka «Easytronic» būšot ekonomiskāka pat par manuālo pārnesumkārbu!
Mūžīgie «lielautomāni», skatoties uz automašīnām, kuras izmēros mazākas par limuzīniem, nicīgi novelk – «kas tad no tā ziepju trauka ir, drošība pielīdzināma nullei», bet viņu domas noteikti mainītu sīkāka informācija par drošības paketi. Tajā ietilpst gaisa spilvens vadītājam un, izņemot bāzes modifikācijas modeļus, arī blakussēdētājam, aktīvie galvas balsti, prettrieciena durvju stieņi u.c.
Kopējais iespaids – izteikti pozitīvs. Jāatzīst, laiki, kad mazauto bija tikai prastas, «tukšas» vaboles, ko padzenāt no viena punkta uz otru, pamazām aiziet vēsturē. To vietu savlaicīgi steidzas aizpildīt gaumīgi un aprīkoti braucamie, kuriem neapšaubāmi pieder arī par demokrātisku cenu iegādājamā «Corsa». Pie autodīleriem tā maksā, sākot no pieciem tūkstošiem latu par trīsdurvju hečbeku līdz pat astoņiem tūkstošiem – elegance izpildījumā ar 1,7 litru turbodīzeli.
Jāpiebilst, ka šis modelis uzrādījis labākos rādītājus savā klasē pasīvās drošības ziņā.
