Speciālisti teic, ka labu vīnu var noteikt pēc tā pēcgaršas. Droši vien. Vīna speciālistiem tas labāk zināms. Iedrošinos teikt, ka pēcgarša daudzpusīgākā nozīmē izpaužas arī citur. Arī pēc svētkiem.
Speciālisti teic, ka labu vīnu var noteikt pēc tā pēcgaršas. Droši vien. Vīna speciālistiem tas labāk zināms. Iedrošinos teikt, ka pēcgarša daudzpusīgākā nozīmē izpaužas arī citur.
Arī pēc svētkiem.
Pavisam neilgs laiciņš pagājis, kopš beigušies Katoļu ielas svētki. Arī tiem ir pēcgarša. Ļoti dažāda. Prieks par to, ka svētku rītā pēc drūmu lietavu dienām uzspīdēja saulīte un savu gaišumu dāvāja visai svētku dienai. Prieks, ka gandrīz visi uzaicinātie plašās programmas līdzdalībnieki bez sevišķa atgādinājuma laikus ieradās savās vietās, prieks par aģentūras «Pilsētsaimniecība», sevišķi inženieres Zanes Ķinces, atsaucību, prieks, ka laba sadarbība izveidojās ar programmas vadītājiem Sandu un Raiti, ka atsaucīgi partneri visā organizatoriskajā darbā Latviešu biedrībā bija Edīte un Mārīte. Gandarījums par idejas piepildījumu vecās Jelgavas ienākšanai senajos Katoļu ielas fotoattēlos, par kuru palielinājumu pateicība pienākas salona «Kodak Aura» vadītājam Eduardam Kapšam.
Par sevišķu gandarījumu parūpējās «Silvas» īpašnieks Rihards Blūmanis ar savu ģimeni. Vajadzēja tikai ieminēties, un jaunbūves žogs Katoļu ielā nokrāsots, nākamās celtnes skice uzstādīta, speciālbalva senioru riteņbraucējiem sagādāta, vakara balles programma un izpildījums sarūpēts. Tas ir piemērs sava prestiža, savu interešu un savas pilsētas patriotisma izpausmju apvienojošai apliecināšanai. Pie pēcgaršas gandarījuma izjūtas pieder arī labdabīgs pārsteigums. To izraisīja tikšanās ar dziļi iejūtīgu, atsaucīgu, vienkāršu un humoru saprotošu cilvēku bīskapu Antonu Justu. Bez aizspriedumiem viņš prata savu krāšņo goda tērpu gājienā un skaistajā mūzikas vidusskolas kora koncertā katedrālē nomainīt pēcpusdienā pret divriteni un piemērošanos atraktīvajam senioru braucienam pa Katoļu ielu. Šie un vēl daudzi citi ir tie patīkamie svētku pēcgarašas momenti.
Diemžēl šai pēcgaršai ir arī rūgtu mieļu piegarša. Viena iela Jelgavā nav atrauta no pilsētas ritma, izjūtas, koptēla. Un svētki vienā ielā ir arī visas pilsētas svētki. Šķiet, tas ir loģiski un saprotami. Bet ir citādi domājošie, kas rada svētkiem savu pēcgaršu. Pilsētas galvenais mākslinieks sola, bet nu nekādi nevar atrast brītiņu pāriet ielai un Latviešu biedrības birojā apskatīt palielinātos senās Jelgavas fotoattēlus no muzeja bijušās Modra Ziemeļa kolekcijas. Izvietojām attēlus «uz savu roku». Taču «uz savu roku» mēs nespējām ietekmēt «T – Marketa» vadību, lai svētku laikā pelēkā veikala pelēkie aizmālējumi atgūtu skatloga būtību.
Jau kuro godu mēs arī nespējam ietekmēt Jelgavas mākslinieku organizācijas vadītāju, lai svētku plenērā piedalītos pilsētas profesionālie gleznotāji. Pateicamies Ivaram Klaperim un viņa vadītajai amatierstudijai. Ja viņi nebūtu tik atsaucīgi, mākslinieku lodziņš programmā paliktu tāpat pelēks un akls. Kādam likās, ka vienas ielas svētki nav pilsētas sabiedrības cienīgi un 6. jūlija rītā, kad Latvijas Radio pirmajā programmā diktori aizgūtnēm stāstīja par kultūras notikumiem dažādās pilsētās Jelgavu «pagodināja» tikai komercziņa par Ingus Pētersona viesošanos vēlā stundā pils pagalmā… Pēcgaršas mieļu kausā iebira arī preses pirms- un pēcsvētku ziņa, ka Katoļu ielas svētku laikā būtu varēts atklāt atkalatrasto latviešu teātra tēva bareljefu Ādolfa Alunāna pieminekli. Tātad kāds regulēja šo svētku norisi, pašiem svētku rīkotājiem to nemaz nezinot!
Atradās Katoļu ielā arī uzņēmēji, kas pat pēdējā brīdī mēģināja ar savu negatīvo attieksmi sabojāt svētkus, līdz ar to arī svētku pēcgaršu. Varu apgalvot – jums neizdevās! Ja strādājat vienā no Jelgavas vecākajām ielām, pilsētas sirdī, tad arī jums jābūt labvēlīgai attieksmei pret pilsētas sabiedrību. Mēs taču svētkus, arī to pēcgaršu, veidojam visi kopā.
