Šī diena svētku izjūtu sniedz Jautrītēm, Kamilām un Dignām.
Šī diena svētku izjūtu sniedz Jautrītēm, Kamilām un Dignām. Labu noskaņojumu vēlot, sveicam visas gaviļnieces!
Jautrīte Balama, kas dzīvo Svētes pagasta «Dzintaros», atzīst, ka mammas dotais vārds atbilst pašas būtībai. Jau kopš bērnības, kad lielāko daļu laika Jautrīte pavadīja kopā ar savu dvīņu māsu Sarmīti, viņai patīk viss nenopietnais.
«Protams, mans vārds ir skanīgs, bet es ļoti vēlējos, lai mani sauktu par Santu. Taču, kad man pašai piedzima meita, nosaucu viņu par Līgu,» stāsta Jautrīte, kas uzskata, ka vecākiem saviem bērniem ir jādod divi vārdi, lai vēlāk būtu iespēja izvēlēties, kurš labāk tīk pašam.
Šīs dienas gaviļniece strādā Jelgavas bērnudārzā «Zemenīte» par audzinātāju. «Es katru dienu dodos uz darbu, un reti esmu mājās. Visu savu laiku pavadu starp bērniem. Īpaši man patīk mācīt matemātiku, vērot, kā no mazuļiem veidojas zinoši un prātīgi cilvēki,» par savu darbu ar aizrautību stāsta audzinātājai, atzīstot, ka bērnudārzs ir tā vieta, kur sevi pilnībā var izlikt, jāprot tikai pasauli ieraudzīt ar bērna acīm.
Bērnudārzā Jautrīte novēro arī dažādas modes tendences, piemēram, vārdu došanā. «Interesanti vērot, kā dažādi televīzijas varoņi, kino zvaigznes ietekmē bērna vārda izvēli. Daudz ir ārzemju vārdu, īpaši zēniem. Taču ir arī mūsu pašu Jānīši, Mārīši. Uzskatu, ka vecākiem jāpadomā arī par to, ka viņu dotais vārds atvasei būs jānes visas dzīves garumā, – kad sasniegts otrais, trešais, piektais gadu desmits. Kamēr bērns vēl maziņš, viņu var saukt mīļvārdiņā, bet, kad sasniegti jau 43, kas es esmu par -īti..,» skumji atzīst Jautrīte Balama.
