2000. gada 13. jūnijā Ministru kabinets apstiprināja VARAM, Finansu ministrijas un Latvijas Hipotēku un zemes bankas izstrādāto «Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas» 1. posma uzsākšanu.
2000. gada 13. jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Finansu ministrijas (FM) un Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) izstrādāto «Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas» (MAKP)
1. posma uzsākšanu.
Pirmais posms orientējās uz finansējuma piesaisti, izstrādāja mājokļu attīstības finansēšanas mehānismus, piedāvāja valsts un pašvaldību atbalsta shēmas, kā arī sagatavoja priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām likumos un normatīvajos aktos.
MAKP 1. posmu veidoja divas apakšprogrammas, no kurām viena bija Mājokļu attīstības kreditēšanas pilotprogramma (turpmāk – Pilotprogramma). Tās ietvaros 2001. gada 26. novembrī LHZB parakstīja aizdevumu līgumus ar divām starptautiskām finansu institūcijām: Eiropas Padomes Attīstības bankas un Ziemeļvalstu Investīciju bankas par naudas resursu aizņēmumu uz 15 gadiem. Tajā pašā gadā budžetā tika iekļauts valsts galvojums 20 miljonu latu LHZB Pilotprogrammas realizēšanai.
Pašlaik Pilotprogrammā aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem tiek izsniegti daudzdzīvokļu māju kopīpašuma daļu remontam, privātpersonām dzīvokļu iegādei vai īpašumā esošo dzīvokļu remontam jeb individuālo mājokļu aizdevumi, kā arī sociālo māju būvniecība un iekārtošana. Programmu īsteno LHZB, kuras aizdevuma likme uz divpadsmit gadiem nepārsniedz desmit procentu gadā. Tos izsniedz latos, lai varētu izvairīties no valūtas maiņas riska.
Šā projekta realizācija tika uzsākta pagājušā gada nogalē, un līdz jūnija vidum jau izsniegts 640 kredītu par kopējo summu 2,3 miljoni latu. No tiem daudzdzīvokļu māju kopīpašumā esošo daļu remontam 15 aizdevumi par kopējo summu 400000 latu, dzīvokļu iegādei dzīvokļu iegādei – 350 aizdevumi par kopējo summu 1,2 miljoni latu un dzīvokļu remontam aizdevumi par kopējo summu 700 000 latu.
Otras apakšprogrammas realizācijai – Mājokļu projektam: saskaņā ar 2000. gada 13. jūnijā Ministru kabinetā pieņemto lēmumu īpašu uzdevumu ministram sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām R.Zīlem tika uzdots sākt sarunas ar Starptautisko rekonstrukcijas un attīstības banku (jeb Pasaules Banku) par Nekustamā īpašuma finansēšanas projekta sagatavošanu ar valsts budžeta aizņēmumu līdz 2 milj. USD, kas vēlāk tika pārveidots par Mājokļu projektu.
Projekta sagatavošanas laikā tika piesaistīts Japānas valdības dāvinājums USD 495 000, ar kura palīdzību jau tiek finansēti pasākumi likumdošanas pilnveidošanai un institucionālās sistēmas attīstībai. Tas deva iespēju novirzīt lielāku summu pilotprojektiem. Lai nodrošinātu pilotprojektu ieviešanu, nepieciešams aizņēmums no Pasaules Bankas 2 miljoni dolāru, kas kalpotu kā segums izsniegtajiem galvojumiem (2002. gada budžetā apstiprināts valsts galvojums 1 200 000 latu).
Mājokļu projektu realizē Finansu ministrijas pakļautībā esošā Tehniskā vienība, kas papildus iesaista dažādas citas institūcijas, tajā skaitā arī privātā sektora konsultantus. Papildus ir risināti atsevišķi mājokļu sektora vides sakārtošanas jautājumi, kas ir svarīgi mājokļu sektora turpmākai attīstībai.
Mājokļu projekta ietvaros paredzēts atbalstīt mājokļu kredītus, galvojot par hipotekārajiem kredītiem ar samazinātu kredītņēmēja sākotnējo iemaksu (kopējais galvojuma apmērs – 450000 latu), daudzdzīvokļu māju dzīvokļa īpašnieku sabiedrībām daudzdzīvokļu māju renovācijai (kopējais galvojumu apmērs – 450 000 latu) un hipotekārie kredīti pensionāriem (kopējais galvojumu apmērs – 300 000 latu).
Līdzšinējo MAKP 1. posma īstenošanu valstī kavējuši šādi faktori: trūkst finansu instrumentu, kas kalpotu kā galvojumi mājokļu aizdevumiem, nodrošinot finansu riska sadali starp banku un galvojuma sniedzēju, līdz ar to veicinātu banku iesaistīšanos tādu projektu finansēšanā, kurus paaugstinātā riska dēļ tās pašlaik nefinansē; daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku nepietiekamā informētība par māju kopīpašuma daļu apsaimniekošanu, par dažādu ar mājas rekonstrukciju saistīto pasākumu (fasādes siltināšana, logu nomaiņa u.c.) ekonomisko efektu un optimālo īstenošanas secību; nepilnības normatīvajos aktos, kas regulē daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu; aktuālais iedzīvotāju maksātspējas jautājums.
MAKP 1. posmā plānoto rezultātu sasniegšanai nepieciešama valsts atbalsta instrumentu lietošana kredītu galvojumu un citu finansu instrumentu veidā, kuru izstrāde netika paredzēta MAKP 1. posma ietvaros. Balstoties uz MAKP 1. posma īstenošanas gaitā uzkrāto pieredzi, VARAM, FM un LHZB ir izstrādājusi «Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas» 2. posma projektu. Mērķis ir pilnveidot kreditēšanas sistēmu, kas nodrošinātu daudzdzīvokļu māju rekonstrukciju un energoefektivitātes paaugstināšanu, veicinātu ģimenes dzīvojamo māju īpatsvara pieaugumu dzīvojamajā fondā, kā arī veicinātu īres dzīvojamā fonda attīstību, palielinot iedzīvotāju daļu, kurai būtu pieejams aizdevums mājokļu situācijas uzlabošanai, sakārtotu institucionālo sistēmu mājokļu sektorā.
