Vairākkārtēja Latvijas čempione minigolfā Dace Kupce nāk no vējainās Liepājas, bet nu jau trešo gadu viņa sevi uzskata par jelgavnieci.
Vairākkārtēja Latvijas čempione minigolfā Dace Kupce nāk no vējainās Liepājas, bet nu jau trešo gadu viņa sevi uzskata par jelgavnieci.
«Jelgava man devusi to, ko citur nevarēju atrast: tajā ieguvu savus labākos draugus», smaidīdama teic meitene, stāstot «Ziņām» par sevi, sportu un aizraušanos.
Sportiste no bērna kājas
Jau no agras bērnības mana dzīve saistīta ar sportu. Kad biju maza, vecāki mani ņēma līdzi orientēties, veda uz jāšanas sacensībām, bet ar tādiem tehniskiem sporta veidiem kā auto un motosports biju iepazinusies tikai kā skatītāja. Tas viss man likās interesanti un aizraujoši. Savukārt ar minigolfu pirmo reizi sastapos pirms 11 gadiem. Mūsu ģimenes draugs, noskatījies šo spēlīti Zviedrijā, pēc žurnāliem pats bija kaut ko uzmeistarojis un aicināja visus paziņas to izmēģināt. Tad arī viss sākās. Vēlāk tapa oriģinālie laukumi pēc visiem šīs spēles standartiem. Tagad mana ģimene ir «iegrimusi» šajā sportā (mamma, Latvijas Minigolfa asociācijas prezidente, tētis, atestēts šīs spēles tiesnesis, un divas no trim māsām, sportistes).
Simts dažādu bumbu
Latvijā minigolfs kā sporta veids ir salīdzinoši jauns. Tas mūsu valstī ir tikai 11 gadu… Cilvēki lielākoties noteikumus nezina, un tas skatītājiem spēli padara neinteresantu. Parasti šo sporta veidu uztver kā atpūtu, jo arī lielais golfs asociējas ar pastaigām un izklaidi. Daudzus esmu dzirdējusi sakām, ka minigolfs – tas nav sports, tā ir laimes spēle! To pašu jau varētu teikt arī par šautriņām, bet tā jau tas gluži nav. Minigolfa pamatā ir precizitāte, ģeometriskā izglītība (sapratne par leņķiem utt.) un arī veiksme. Kaut gan uzskatu, ka panākumus veido noteikti apstākļi – garastāvoklis, sacensību nozīmīgums (Eiropas līmeņa sacensībās noteikti ir lielāks uztraukums nekā vietējos turnīros), kā arī klimatiskie apstākļi. Galvenais tomēr ir inventārs. Minigolfā tā ir nūja un bumbas, kas ir ļoti dažādas. Tās atšķiras pēc svara, atlēciena, virsmas struktūras, mīkstuma utt. Kāpēc vajadzīgas dažādas bumbas? Šī spēle lielākoties notiek uz 18 celiņiem, tie atšķiras ar virsmas segumu. Laukumi var būt vienādi un var atšķirties niansēs, piemēram, ārējā izskata, taču katrā vietā tie uzstādīti citādi.
Visilgākais laiks paiet, meklējot optimālo bumbu attiecīgajam laukumam, lai būtu iespējams ar vienu sitienu to iesist bedrītē.
Agrāk, kad bumbiņu man bija maz, vairāk laika veltīju sitiena izkopšanai un nūjas satvērienam. Tagad, kad bumbu mazliet vairāk (ap 100), ir lielākas iespējas atrast no tām piemērotāko, lai gan tas prasa zināmu laiku. (Augsta līmeņa spēlētājiem Eiropā ir ap 3000 – 5000 bumbiņu.)
Mana vājība – zirgi un auto
Lai gan īpaši daudz brīvā laika neatliek, cenšos to veltīt sportam un sevis izglītošanai, bet, godīgi sakot, sports ņem virsroku! Spēlēju volejbolu un tenisu, patīk peldēt un nodarboties ar jāšanas sportu…
Par savu hobiju uzskatu zīmēšanu un zīmēju tos, ko mīlu, – zirgus. Vēl viena vājība man ir auto. Patīk braukt, un atzīšos, diezgan sportiskā stilā (citi to laikam sauktu par ļoti ātru braukšanu). Šad tad arī pasēņoju.
Sports – veselīga dzīves uztvere
Nespēju iedomāties, kas būšu nākotnē. Protams, ka gribētos pelnīt naudiņu tieši ar to, kas sirdij tuvāks, taču cerēt, ka Latvijā sportisti varētu pelnīt pietiekami, lai dzīvotu labos apstākļos, būtu naivi. Pašlaik studēju LLU ekonomistos; mana izglītība pilnībā nav saistīta ar sportu, bet ceru, ka varēšu to izmantot, lai iztiktu un varētu darīt to, kas sirdij tuvāks. Man sports vienmēr būs ļoti svarīgs – tas notur pie veselīgas dzīves uztveres…
Galaktikas atraktīvākais putnubiedēklis
Kad 1997. gadā pirmo reizi kļuvu par oficiālo Latvijas čempioni, nekas īpaši manā dzīvē nemainījās. Un tad vecāki man daudzas reizes atkārtoja: «Dačuk, tu esi pirmā Latvijas čempione minigolfā, neviens tavu panākumu nekad nevarēs atkārtot!» Tajā brīdī laikam to visu neaptvēru, bet pēc piektās uzvaras Latvijas čempionātos sāku izjust šīs vienreizējās emocijas.
Tu vari būt kaut «Galaktikas atraktīvākais putnubiedēklis», bet, ja neviens cits par to nekā nezinās, tas neko nenozīmēs. Šo brīnišķīgo panākumu izjūtu rada tas, ka tevi novērtē radi, draugi, paziņas…
Es ļoti mīlu cilvēkus
Draugi Daci raksturo kā ļoti atsaucīgu un mīļu, tādēļ arī lielākoties viņu dēvē par Dačuku. Stundām ilgi viņa ar draugiem var runāt par dzīvi, lai gan beigās saruna nonāk pie sporta.
«Visaugstāk cilvēkos vērtēju godīgumu un varu kļūt līdz nāvei nikna, ja man melo. Ļoti mīlu cilvēkus! Un, lai cik muļķīgi tas nebūtu, es viņus mīlu līdz brīdim, kad man pierāda, ka nav tā vērti. Atzīstu, ka esmu naiva, bet mīlestība uz citiem padara pasauli labāku un dod dzīvei vērtību..,» tā Dace.
***
Dace Kupce
Dzimusi: Liepājā
Vecums: 21 gads
Mācās: LLU Ekonomikas fakultātes uzņēmējdarbības specialitātē
Aizraušanās: mūzika un dzeja
Panākumi sportā: vairākkārtēja Latvijas čempione minigolfā, piedalījusies daudzos pasaules un Eiropas čempionātos
Pirmais starptautiskais panākums: 1998. gadā sudraba medaļa Ziemeļvalstu čempionātā junioru konkurencē
