Esam saņēmuši pateicīgu atsauksmi par Alda Egila Hartmaņa aprakstu «Es atceros vecajā Jelgavā…» (publicēts 6. jūlijā) no Brigitas Maklaudas Kanādā.
Esam saņēmuši pateicīgu atsauksmi par Alda Egila Hartmaņa aprakstu «Es atceros vecajā Jelgavā…» (publicēts 6. jūlijā) no Brigitas Maklaudas Kanādā. Lasītājai tas rosinājis ieskatīties sava vectēva izdotajā grāmatā «Bijušās dienas» un izrakstīt no tās divus fragmentus.
«Vasarās tēvs mani dažreiz ņēma līdzi uz Jelgavas tirgu. Turp braucām ar sviestu vai auzām. Mājās pārvedām ciema kukuli – strimalas (reņģes), nēģus, butes Brauciens vienmēr bija patīkams.»
«Mani desmit gadu vecumā 1896. gadā aizveda uz Jelgavu un nodeva pansijā pie Ābelkundzes, kas dzīvoja uz Lielās ielas iepretī Annas baznīcai. Reālskolas direktors un daži skolotāji bija vācieši, bet mācības tika pasniegtas tikai krievu valodā, kuru nemaz nepratu. Sēdēju skolas solā un tikai klausījos un klausījos. Grūti bija, bet ar laiku pamazām sāku saprast. Nākamajā gadā mani nodeva krievu pansijā pie tirgotāja Gudkova. Viņa ģimenē bija deviņi bērni – sešas meitenes un trīs zēni. Dzīvoklis neliels, tajā dzīvojām saspiesti pa trīs vai četriem vienā istabelē. Bez manis tur bija arī citi pansionāri, starp tiem – arī Gustis Klaustiņš, mežmuižasbaznīcas ērģelnieka dēls…»
Redakcija cer saņemt vēl kādas papildinošas ziņas par mūsu novadnieka grāmatu.
