Kas mums, jelgavniekiem, ir pilsēta? Vieta pārgulēšanai, lai no rīta dotos citur pelnīt dienišķo maizi? Bēdu leja, kur to pašu maizi atrast mēslu kastē? Dzīves un darba telpa?
Kas mums, jelgavniekiem, ir pilsēta? Vieta pārgulēšanai, lai no rīta dotos citur pelnīt dienišķo maizi? Bēdu leja, kur to pašu maizi atrast mēslu kastē? Dzīves un darba telpa? Daudziem tā ir tikai neliels posms dzīvē, biogrāfijā. Taču lielākā daļa pavadīsim šeit visu mūžu. Cik daudz mēs, šīs pilsētas iedzīvotāji, paši rūpējamies par savas dzīves telpas sakoptību? Kāda tā būs?
Šādus jautājumus uzdodu sev katru reizi, kad redzu apstādījumos nolauztu nesen stādītu kociņu, kad kādam «kavalierim» licies vienkāršāk uzmanības pierādījumus savai sirdsdāmai iegūt tajos pašos rūpīgi iekārtotajos apstādījumos, puķu dobēs un dekoratīvajās vāzēs. Salauzti soliņi, apgaismes ķermeņi, piecūkotas kāpņu telpas.
Šoreiz par vienu projektu, kas Jelgavai un galu galā pašiem tās iedzīvotājiem pavērtu lielisku iespēju sakopt kaut nelielu teritoriju un, saprātīgi darbojoties, palīdzētu izdzīvot mūsu mazākajiem brāļiem – daudzām jo daudzām dzīvnieku un augu sugām. Runa ir par pilsētas teritorijas palieņu pļavu izpēti. Pļavas aizņem 257 hektāru platību, kurā ietilpst trīs savstarpēji nodalītas pļavu teritorijas Jelgavā – Pilssala, Lielupes labā krasta pļavas starp Robežu ielu un Iecavas ieteku, kā arī Lielupes kreisā krasta pļavas starp Vircavas un Platones ieteku. Tā ir valsts mērogā nozīmīga vieta, kur ligzdo griezes, prīkšķes, laukirbes, ormanīši, gugatņi, melnās puskuitalas, pļavas tilbītes, melnie zīriņi, somzīlītes un daudzi citi putni. Tā ir arī vieta, par kuru sajūsmināti izsakās ārvalstu speciālisti un ekotūristi, un tā ir pēdējā vieta, kur saglabājušās meliorācijas un intensīvas lauksaimniecības neskartas Lielupes palienes dabiskās pļavas.
Viss jau būtu labi, ja vien mēs paši atkal necenstos kaut ko sabojāt. Pilssalā pa kluso pamazītēm veidojas būvgružu izgāztuve, par kuras pildīšanu rūpējas diemžēl pie rokas pagaidām nenoķerta organizācija. Pārējās teritorijas nemitīgi tiek pakļautas «kulturālas atpūtas» baudītāju uzbrukumiem. Vai tie būtu makšķernieki, šašliku cienītāji vai čertkājaino cilvēka draugu mīlētāji. Tikuši «zaļā pļavā», viņi izturas tieši tāpat kā pilsētā, aiz sevis atstājot nodedzinātu zāli un mēslu čupas. Liekas, ka daudzus pārņēmušas pasaules gala priekšnojautas, nekas vairs nebūs vajadzīgs ne pašiem, ne bērniem…
Rodas šaubas, vai tiešām ir vērts, ka tiek izdoti līdzekļi, lai saglābtu vēl to, kas glābjams. Gribas cerēt, jā. Labo gribu demonstrējusi Jelgavas pilsētas Dome, 2001. gada jūlijā parakstot ar Jelgavas Reģionālo vides pārvaldi līgumu par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu. Tikai būtu vēlams, lai tiktu veikta aktīvāka noteikumu ievērošanas uzraudzība. Kaut kā neticami šķiet, ka būvgružu kaudzes sakrāvuši mistiski rūķīši. Visticamāk, krāvēji meklējami turpat tuvumā.
Uztrauc pasīvā pašu pilsētas iedzīvotāju iesaistīšanās piedāvātā projekta apspriešanā. Laikam atkal nostrādā princips, ka kāds jau manā vietā izdarīs, aizsargās, izteiks viedokli. Apzinīgo, bet neaktīvo jelgavnieku vietā savu viedokli pa savam paudīs neapzinīgie, bet aktīvie postītāji.
Paredzēts, ka projekts piedāvās variantus pļavu aizsardzībai un veidus, kā saimnieciskā darbība varētu nenodarīt postu dabai. Šīs īpaši aizsargājamās Eiropas nozīmes teritorijas tiks dalītas trīs zonās ar dažādu izmantojamības un apmeklējamības statusu. Tiks piedāvātas iespējas tās izmantot ekotūrismam. Nopietni jāapsver iespējamā tilta atrašanās vieta un izbūves projekts. Jācer, ka nebūs dogmatiskas pieejas nedz no būvētāju, nedz dabas aizstāvju puses. Domājams, visiem skaidrs, ka neatrisinātais Loka maģistrāles turpinājums ir nepieciešams, un ietekmes uz vidi ekspertīze noteiks labāko risinājuma veidu. Visu šo projektu realizācijai būtu iespējams izmantot gan valsts budžeta, gan Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļus.
Būtu, būtu, būtu… Ja vien mēs paši gribētu, lai tas tā notiek. Var jau lamāt pašvaldību, valsti, parlamentu un valdību. Tikai tam visam būs graša vērtība, ja katrs jelgavnieks vienaldzīgi paies garām nejēdzībām, ko redz, vai, pat vēl ļaunāk, pats tās vairos.
