Cilvēks, kas bez kautrēšanās rokas pa atkritumu tvertnēm… Sabiedrībā viņus sauc par «bomžiem». Kas viņus novedis līdz tādam līmenim?
Cilvēks, kas bez kautrēšanās rokas pa atkritumu tvertnēm… Sabiedrībā viņus sauc par «bomžiem». Kas viņus novedis līdz tādam līmenim? Visbiežāk min to, ka nevar atrast darbu, ka parādu dēļ izlikti no dzīvokļa. Bezpajumtnieku skaits palielinās, noziedzības līmenis aug, bet ubagotāji uz ielām kļūst arvien nekaunīgāki.
Lai situāciju uzlabotu, Jelgavas pilsētas pašvaldība 1998. gada 13. martā ekspluatācijā nodeva nakts patversmes telpas. Tā ir vieta, kur nelaimē nonākušie pārnakšņo, nomazgājas un saved sevi kārtībā. Viņiem tiek dotas vakariņas un brokastis, reizēm tiek izdalīti pusdienu taloni, ko var izmantot stacijas tuvumā esošajā ēstuvītē.
No vienas puses, varētu nosodīt, jo ar ko viņi labāki, ka par ēdināšanu rūpējas pašvaldība, kad citi iedzīvotāji knapinās.
Patversmes darbinieki palīdz viņiem iziet ārstu komisijas, lai bezpajumtnieki ar invaliditātes pazīmēm varētu iegūt invaliditātes pensijas. Tos, kuri vēlas, ievieto pansionātos, ja nepieciešams, izlīdz ar dokumentu nokārtošanu.
Naktsmītne savus apmeklētājus uzņem no pulksten 19 līdz 22. Vasaras sezonā katru vakaru šeit ierodas ap 15 cilvēkiem, bet ziemā pat 38, kaut vietas ir tikai 30. Viņi ir ļoti dažāda vecuma – sākot no 20 līdz pat 70 gadiem. Visvairāk ir ap 40 gadiem, lielākajai daļai 8 klašu izglītība vai vidējā speciālā. Tā kā šī ir Jelgavas pilsētas nakts mītne, tad tur tiek uzņemti Jelgavā dzīvojošie «bomži», bet citi visbiežāk tiek sūtīti atpakaļ uz savām pašvaldībām.
Nakts patversmei ir sava noteikta kārtība un noteikumi, kas jāievēro ikvienam tās apmeklētājam. Šeit neuzņem cilvēkus reibuma stāvoklī un narkotisko vielu ietekmē.
Var jau uzskatīt, ka šī patversme ir kā labdarība grūtībās nonākušajiem. Bet vai varam būt pārliecināti, ka pilnīgi visiem viņiem šī palīdzība būtu jāsniedz? Dažiem bezpajumtniekiem tas ir dzīvesveids. Viņi klaiņo pa ielām, rokas pa «miskastēm», neko nedara – dzīvo uz citu rēķina kā parazīti. Kā atšķirt, kurš pats vainojams savā nožēlojamā dzīvē un kurš pelnījis, lai viņam palīdz? Jo, palīdzot tiem, kam tas tiešām vajadzīgs, ietaupītos līdzekļi pašvaldības budžetā, ko varētu lietderīgāk izmantot, nekā uzturot dīkdieņus un spirtoto dzērienu cienītājus.
