Diskrētajā matemātikā (matemātiskajā loģikā) viena no pamatdarbībām ir implikācija, kas izsaka attiecību starp vienveidīgiem lielāka un mazāka apjoma jēdzieniem vai attiecību starp spriedumiem pēc formulas «ja…, tad…».
Diskrētajā matemātikā (matemātiskajā loģikā) viena no pamatdarbībām ir implikācija, kas izsaka attiecību starp vienveidīgiem lielāka un mazāka apjoma jēdzieniem vai attiecību starp spriedumiem pēc formulas «ja…, tad…». Piemēram: ja cilvēks strādā, tad viņš ir tiesīgs saņemt algu; ja tiesājamais atzīts par vainīgu, tad viņam jāsaņem sods; ja par daudz iedzerts alkohola, tad otrā dienā draud paģiras. Un tamlīdzīgi.
Partijas «Jaunais laiks» (JL) līderis, matemātiski rūdītais Einars Repše rīkojas saskaņā ar šo, vienu, matemātiskās loģikas pamatdarbību. Tas izpaudies jau vairākkārt, taču jo spilgti – šonedēļ, kad viņš aģentūrai LETA apgalvoja, ka viņa rīcībā ir ne tikai mutiski izklāstīti fakti, bet arī rakstiski ziņojumi par Kontrabandas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amata kandidāta, Drošības policijas priekšnieka vietnieka Didža Šmitiņa iespējamām nelikumīgām darbībām. Taču Repše atteicās izpaust konkrētos informācijas avotus, tā vietā paziņojot apmēram: ja tomēr tiks nolemts KNAB vadītāja amatā apstiprināt D.Šmitiņu, tad, ja viņš pēc Saeimas vēlēšanām kļūs par Ministru prezidentu, tad viņš izmantos savu ietekmi, lai Šmitiņu no amata atbrīvotu.
E.Repše iedarbina implikāciju: ja viņu ievēlēs, tad viņš rīkosies taisnīgi un godīgi. Vai tas neliek secināt, ka taisnīgi un godīgi viņš nerīkosies, ja viņu neievēlēs? Tas ir, viņam kā Latvijas pilsonim nebūs iebildumu pret (iespējams, korumpētā) Šmitiņa apstiprināšanu amatā, ja viņš nekļūs par premjeru. Sabiedrībai tiek izvirzīts noteikums: ja gribat, lai esmu labs un pareizs, tad ievēliet mani. Pretējā gadījumā – nebūšu labs, nebūšu pareizs, būšu vienaldzīgs, stāvēšu malā. Ja vēlētājs avansā nedāvās savu uzticēšanos, tad «pareizais» politiķis nekustinās ne pirkstiņu. Tāda nostāja vis nepiedien īsteni godīgam vīram, kas vēlas kalpot savai tautai.
Politiķi, grūstīdamies pēc vietām Saeimā, izmanto dažādus palīglīdzekļus, zinātnes un pat zintis (zīlnieces ieskaitot). Repše, šķiet, izvēlējies matemātisko loģiku. Tomēr, apgūstot un lietojot tikai vienu darbību (šajā gadījumā implikāciju), nevar pretendēt uz visgudrākā cilvēka titulu. Dzīve reizēm veidota pēc ļoti sarežģītām formulām; diskrētajā matemātikā vien ir taču vēl trīs citas pamatdarbības.
Politiķiem vajadzētu arī saprast, ka maza ir jēga no tāda sabiedrības simpātiju stūres mehānisma, kas, lai arī aprīkots ar dažādām «ekstrām», tomēr darbojas pēc arkla lemeša principa: tikai taisni! Agri vai vēlu būs grāvī iekšā. It īpaši, ja vēl «netur» (ambīciju) bremzes.
