Pēdējās nedēļās arvien spilgtāk sāk iezīmēties Jurģu laiks politikā, kad visu spārnu politiskās partijas un to apvienības cenšas sev piekabināt pēc iespējas jaudīgākas lokomotīves, kas nepieviltu grūtajā ceļā uz Saeimu.
Pēdējās nedēļās arvien spilgtāk sāk iezīmēties Jurģu laiks politikā, kad visu spārnu politiskās partijas un to apvienības cenšas sev piekabināt pēc iespējas jaudīgākas lokomotīves, kas nepieviltu grūtajā ceļā uz Saeimu. Šis nosacītais Jurģu laiks politikā turpināsies līdz 6. augustam, kas ir pēdēja diena, kad Centrālā vēlēšanu komiteja pieņem deputātu kandidātu sarakstus 8. Saeimas vēlēšanām. Šonedēļ uz politiskās skatuves uzkāpa bijušais premjers Vilis Krištopans, kas paziņoja par savu izstāšanos no savienības «Latvijas ceļš». Nav šaubu, ka Krištopana kārti vēlētos izspēlēt ne viena vien politiskā partija un kā pirmā jau pasteigusies Zaļo un Zemnieku savienība, piedāvājot Lielajam Vilim vietu savā sarakstā. Pēc neoficiālas informācijas, kas ir krievu valodā iznākošā laikraksta «Vesti segodnja» rīcībā, kļuvis zināms, ka V.Krištopans jau piekritis Zaļo un Zemnieku savienības aicinājumam un kandidēs šajā sarakstā. Ja tā arī notiks, tad Ventspils grupējuma finansētā Zaļo un Zemnieku savienība faktiski būs nodrošinājusi 5% barjeras pārvarēšanu un līdz ar to pārstāvniecību Saeimā. Protams, neatbildēts paliek jautājums, kā «Lembergam un co» ir izdevies pierunāt Lielo Vili atgriezties politikā, ja jau viņš pats atzīst, ka īsti brīvs juties tikai tad, kad nolicis savu Saeimas deputāta mandātu.
Skontotēvs Indriksons nākampavasar tomēr varēs gozēties Eirovīzijas saulītē, jo trešdien Latvijas Televīzijas Eirovīzijas rīcības komiteja un vadības grupa izlēma, ka Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls 2003. gada 24. maijā notiks olimpiskajā centrā «Skonto». Vēl uz konkursa rīkošanu pretendēja Ķīpsalas izstāžu centrs, kura piedāvājums savā profesionalitātē un izcenojumu ziņā bija līdzvērtīgs «Skonto» piedāvājumam. Galvenie argumenti, kādēļ izvēlējās tieši «Skonto» piedāvājumu, bija drošība un atbilstība televīzijas vajadzībām. Dīvaini, ka Rīgas Galvenā policijas pārvalde atzinusi, ka kārtību vieglāk būs organizēt «Skonto» hallē, kas atrodas pilsētas centrā. Parasti tieši drošības apsvērumu dēļ tik vērienīgus pasākumus tomēr cenšas rīkot ārpus pilsētas centra.
Patīkami pārsteidza gadskārtējais ANO tautas attīstības pārskata ziņojums, kurā pirmo reizi Latvija ierindota starp pasaules attīstītajām valstīm. Tomēr arī tur mēs esam pastarīšu lomā, jo ieņemam zemāko vietu starp Baltijas valstīm (53 pasaules attīstītākā valsts). Igaunija un Lietuva attiecīgi ierindotas 42. un 49. vietā. Šis ziņojums tomēr zināmā mērā apstiprina politiķu runas par valsts attīstību. Tikai žēl, ka šī attīstība galvenokārt notiek makrolīmenī, kuru lielākā daļa valsts iedzīvotāju personīgi neizjūt.
Kopā pārskatā 173 pasaules valstis sarindotas pēc tautas attīstības indeksa, kura noteikšanai ņemts vērā iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums, izglītība un ienākumi uz vienu cilvēku kā arī virkne citu parametru. Par pasaules attīstītākajām valstīm atzītas Norvēģija, Zviedrija un Kanāda, bet par nabadzīgākajām, Burundi, Nigērija un Sjerraleone.
Trešdien Ņujorkā notika ANO Drošības padomes ārkārtas sēde, kurā sprieda par Izraēlas agresīvo politiku pret Palestīnu. Izraēla tika kritizēta par aviācijas uzbrukumu Gazas pilsētai, kura laikā tika nogalināti 15 cilvēki, to skaitā 9 bērni. Arābu valstu grupas pārstāvji (Saūda Arābija, Sīrija, Irāka u.c.) norādīja uz Izraēlas noziedzīgo politiku, atzīstot, ka terorakti ir vienīgais reālais veids, kā cīnīties pret Izraēlas militāro pārspēku. Kārtējā Izraēlas militārā akcija norāda tikai uz to, ka visdrīzāk ASV prezidenta deklarētais mērķis triju gadu laikā panākt drošas robežas starp Izraēlas un Palestīnas valstīm izgāzīsies, jo katra Izraēlas militārā visatļautība ir pamats jauniem teroraktiem. Šādas Izraēlas militārās akcijas noteikti nevar nosaukt par pašaizsardzību. Paši palestīnieši ANO Drošības padomi pat aicināja tiesāt Izraēlas atbildīgās amatpersonas par kara noziegumiem.
Pagājušās nedēļas nogalē par savu bankrotu oficiāli paziņojusi ASV lielākā telekomunikāciju koorporācija «WorldCom», kuras aktīvi pārsniedz 100 miljardus dolāru. Jau atzīmēts, ka šis ir lielākais bankrots ASV vēsturē. Šai sakarā ASV valdība nākusi klajā ar paziņojumu, ka darīs visu iespējamo, lai aizsargātu patērētājus un valsts telekomunikāciju tīklu integritāti. «WorldCom» bankrots atstās iespaidu uz ASV finansu un fondu tirgu, kas pēdējā laikā piedzīvojis vairākus korporatīvos skandālus.
ASV kosmisko pētījumu aģentūras NASA zinātnieki atklājuši kārtējo pasaules gala vēstnesi. Šoreiz tas ir gigantisks asteroīds, kas, pēc speciālistu aprēķiniem, varētu sadurties ar zemi 2019. gada 1. februārī. Asteroīda diametrs ir aptuveni divi kilometri un tā sadursme ar zemi patiešām var izraisīt globālu katastrofu. ASV zinātnieki jau apsvēruši iespēju, ka briesmas varētu novērst raidot pret asteroīdu kodollādiņu. Tomēr pagaidām šī informācija ir tikai provizoriska un parēķini varētu būt arī neprecīzi. Precīzēt informāciju zinātnieki sola turpmākā pusgada laikā, kad būs sīki izanalizēti un pārbaudīti speciālistu veiktie aprēķini.
