Pirmdien valdība pieņēma lēmumu dzēst a/s «Jelgavas Cukurfabrika» un a/s «Liepājas Cukurfabrika» kredītus (un to soda procentus), kas abiem uzņēmumiem bija piešķirti 1994. gadā no valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem.
Pirmdien valdība pieņēma lēmumu dzēst a/s «Jelgavas Cukurfabrika» un a/s «Liepājas Cukurfabrika» kredītus (un to soda procentus), kas abiem uzņēmumiem bija piešķirti 1994. gadā no valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem.
Proti, 1994. gadā, kad cukura rūpniecība bija lielās atdzimšanas grūtībās, tai trūka apgrozāmo līdzekļu, ar ko samaksāt zemniekiem par bietēm, kā arī par kurināmo un iekārtu uzturēšanu. Valsts tad nāca pretī un sedza Jelgavas Cukurfabrikas izdevumus par 400 tūkstošiem latu. Komentējot šo situāciju, ģenerāldirektors Harijs Veģeris teica: «1994. gadā izšķīrās mūsu būt vai nebūt. Minētais aizdevums bija mūsu izdzīvošanas plāksteris. Kopš tā laika esam nostiprinājušies, un tagad mēs šādas parādu summas dēļ, protams, nebankrotētu. Taču, domājot par iestāšanos Eiropas Savienībā, mums vēl ir jāiegulda lieli līdzekļi fabrikas modernizēšanā, tādēļ esam ļoti pateicīgi valdībai, kas mūs sapratusi. Varbūt kādam varētu rasties jautājums: «Kāpēc parādus noraksta tieši cukurfabrikām?» Te man jāpaskaidro, ka daudziem citiem lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumiem ir iespējas gūt atbalstu no ES fondiem, piemēram, no SAPARD. Cukura rūpniecībai šāda atbalsta nav. Tiek uzskatīts, ka šī nozare var pati sevi attīstīt. Taču tā tas ir Rietumos, nevis pie mums, kas esam iznākuši no sociālisma».
Jāpiebilst, ka mūsu cukurfabrika ir viens no lielākajiem pilsētas uzņēmumiem, kurā strādā ap pustūkstoti darbinieku. Beidzamajos desmit gados tas ir būtiski modernizējies un trīskāršojis biešu pārstrādi, kas savukārt dod ienākumus zemniekiem un veicina lauku vides sakopšanu. Visu peļņu (ap pusmiljonu latu gadā) uzņēmums iegulda savā attīstībā. Nodokļos cukurfabrika valstij samaksā ap 3 miljoniem latu gadā.
