Pagājušās nedēļas nogalē kopā ar draugiem nolēmām nedaudz paceļot pa Kurzemi. Ceļš mūs veda cauri Sabilei.
Pagājušās nedēļas nogalē kopā ar draugiem nolēmām nedaudz paceļot pa Kurzemi. Ceļš mūs veda cauri Sabilei. Biju dzirdējusi par šīs mazās Kurzemes «pērles» jaukumiem – daudzajiem pakalniem, ūdens strautiņu, kas pilsētā ir vienīgais dzeramā ūdens avots. Starp citu, Sabilē nav centralizētas ūdens piegādes, dzeramo ūdeni ņem no strauta un pumpjiem. Dzirdēts bija arī par Pedvāli, kuras uzraksts līdzīgi kā HOLLYWOOD (HOLIVUDA) redzams jau no vairāku kilometru attāluma.
Biju gatavojusies mierīgai pastaigai draugu pulciņā. Bet, jau šķērsojot pilsētiņas robežu, mūsu mašīnu apturēja policists un lūdza ceļu turpināt kājām – Sabile svinēja Vīna darītāju svētkus. Nesteidzīgi sākām nelielo ekskursiju.
Pēkšņi mūsu draudzīgās kompānijas ceļu aizšķērsoja procesija – zirgs ar ratiem, kuros visā krāšņumā un omulībā sēdēja pats Dionīss – pilsētas Vīna dievs; ar bundziņām un zvārgulīšiem dejoja puskailas meitenes; muzikanti spēlēja jautru mūziku. Tiem sekoja laikam gan visi Sabiles iedzīvotāji. Varēju tikai minēt – vai uz Sabili no Vācijas ir ieradušies «Love Parade» dalībnieki, vai tās ir tālās Brazīlijas karnevāla atskaņas.
No līksmajiem gājiena dalībniekiem uzzinājām, ka Sabile ir vistālākais punkts Ziemeļos, kur brīvā dabā tiek audzētas vīnogas. Tas esot pat ierakstīts «Ginesa rekordu grāmatā».
27. jūlijs Sabiles iedzīvotājiem ir svētki – pie mājām tiek izkārti karogi, ļaudis netraucēti dzer pašu darinātu vīnu…
Žēl, ka mūsu pilsētā kādam bija ienākusi prāta doma mainīt Vīna svētkus pret Piena svētkiem. Protams, piens ir veselīgs dzēriens, kas nepārprotami uztur formā cilvēka kaulus un citus svarīgus orgānus. Šajā situācijā es neviļus atceros dziesmiņu no krievu multenītes: «Peite, peite moloko, budete zdarovi…» (Dzeriet, dzeriet pienu, būsiet veseli… – kr.v.)
