Esmu ne vien dziedniece un kultūras darbiniece, pedagoģe, bet arī etnogrāfe.
Esmu ne vien dziedniece un kultūras darbiniece, pedagoģe, bet arī etnogrāfe. Savos 30 darba gados esmu strādājusi daudzās vietās – bijušajā PSRS pat līdz Čukotkai, Kamčatkai, arī Vidusāzijā, Eiropas valstīs. Esmu neklātienē pētījusi pasaules zemes, veikusi plašu saraksti. Nezinu nevienu zemi, kur nebūtu tautas dziednieku, kas dziedniecībā un veselības kopšanā izmanto savvaļas augus, ūdeņus un energozonas. To prata mūsu senči, šo to protam arī mēs. Ar to mazumu, ko jau zinām, mēs varam daudz palīdzēt cilvēkiem. Turklāt paši turpinām mācīties un apgūt senču metodes mūsu Dabas dziedniecības centrā Rīgā, Pērnavas ielā.
Tomēr nesalīdzināmi vairāk mēs varam darīt energozonās, īpaši senču svētvietās, kuru Latvijā ir vairāk kā citur pasaulē.
Desmit gadu mēs pētām Pokaiņus, un sadzīves darbību zona tajos ir izpētīta pietiekami, lai varētu dziedināties, enerģētiski stiprināties. Mēs protam arī izmantot auglības akmeni, zinām, kur var izmērīt biosaderību tie, kas «cerējas», gan arī, kur laulāties un krustabas svinēt senlatviešu garā.
Tomēr galvenā ir dziedniecība. Daudz ko var panākt vienā reizē, bet vēlams dziedināties vismaz dažas dienas. Īpaši labi rezultāti ir tiem, kas manā «Zaļajā dziednīcā» līdzās Pokaiņiem veselu mēnesi veikuši īpašu atveseļošanās programmu. Izdzīvot līdzi katram, kurš grib atveseļoties, es nevaru, jo man ir arī daudz citu pienākumu. Tādēļ ir vajadzīgi instruktori, kas varētu kempinga «Zaļā dziednīca» iemītniekiem izskaidrot veselības kopšanas un dabiskās atveseļošanās metodiku, kā arī būt par gidu. Tieši tāpēc es rīkoju sakrālo gidu – veselības instruktoru kursus, to klausītāji pēc tam varēs strādāt Pokaiņos. Vispirms uz kursiem aicinu tuvīnākos – Dobeles un Jelgavas rajona iedzīvotājus. Mēnesi ilgajos kursos var apgūt minimālo programmu un sākt strādāt. Paša interesēs būs iepazīties arī ar citām Svētvietām, jo cilvēki taču izvēlas zinošākos gidus un prasmīgākos instruktorus.
Gidi varēs strādāt visās Latvijas svētvietās, bet prakse būs vienīgi Pokaiņos.
Vai šim gidam – dziedniekam jābūt bioenerģētiķim un sensitīvam? Tas būtu vēlams, bet nevajag uztraukties, ja tāds neesat. Galvenais taču ir zināšanas, zinātkāre un mazlietiņ pedagoga dotību, lai varētu izskaidrot, kāpēc un kā pildāms kāds no divdesmit pieciem mana atveseļošanās kompleksa punktiem, piemēram, kāpēc nedrīkst gulēt uz āderes, kādēļ jāizslēdz no uztura cukurs, bīdeļmilti, sāls, buljoni, etiķis, kā brīvā dabā sagatavot veselīgu uzturu no savvaļas augiem, kā likt kompreses no augiem, tējām, kā ārstēties ar parastiem ūdeņiem, kā arī dziednieciskajos avotos un svētavotos, kā veikt inhalācijas, dziedināšanu pirtī.
Tās visas ir it kā vienkāršas lietas, un gandrīz katrs šo to par tām jau ir dzirdējis. Bet tās visas ir jāapvieno sistēmā – tas ir pats galvenais.
Cilvēku, kas nav dziednieks, bet zina šīs metodes un var par tām pastāstīt otram, sauc par valeologu. Vai jūs gribat kļūt par valeologu? Vai gribat kļūt par sakrālo gidu, dziednieku, zintnieku? Vai spēsiet visu to apvienot sevī – vienā personā? Zvaniet man pa tālruni 7845151 vai 9547289, es paskaidrošu sīkāk, kā to var apgūt, arī neklātienē. Esmu Valeoloģijas fonda prezidente, Tautas dziedniecības institūta direktore, senkultūru pētniece, 54 grāmatu autore, gide ar 25 gadu stāžu, dziedniece.
