Turpinoties sezonas startiem, Rīgā «Daugavas» stadionā risinājās skolēnu vieglatlētikas plašākais pasākums – valsts skolēnu sporta spēļu finālcīņas.
Turpinoties sezonas startiem, Rīgā «Daugavas» stadionā risinājās skolēnu vieglatlētikas plašākais pasākums – valsts skolēnu sporta spēļu finālcīņas, kurās spēkiem mērojās vairāk nekā 600 jauniešu, pārstāvot 36 sporta skolas un klubus no visiem Latvijas novadiem.
Sacensību gaitā vairākas godalgas guva Jelgavu pārstāvošie. Par divkārtēju čempionu junioru konkurencē (lodes grūšanā un diska mešanā) kļuva elejnieks, Murjāņu Sporta ģimnāzijas audzēknis Oskars Silčenoks.
Šajā vecuma grupā juniorēm 400 metru barjerskrējienā par uzvarētāju kļuva Aļona Sukonnova (Dzirnieki). Viņa izcīnīja arī godalgu par otro vietu trīssoļlēkšanā. Jauniešiem 4 x 100 metru stafetes skrējienā trešo ātrāko laiku (51,8 sekundes) uzrādīja pilsētas sporta skolas komanda: Inese Jermīļina, Elīna Podkalna (abas no 1. ģimnāzijas), Jūlija Nikolajenko (5. vidusskola) un Viktorija Kurda (Ozolnieku vidusskola).
Mūsējie godalgas guvuši arī aizrobežu stadionos. Īrijā starptautiskajā šķēpmešanas turnīrā otro vietu izcīnījis LLU students staļģenieks Andis Anšķins. Savukārt Centrāleiropas skolēnu turnīrā ar ASV vienaudžu līdzdalību Tiroles apvidus centrā Insbrukā, Austrijā Elīna Podkalna pirmā finišēja 1000 metru skrējienā, bet Inese Jermīļina tāllēkšanas sektorā sasniedza trešo labāko rezultātu.
Lai nākamajā sezonā cīnītos par ceļazīmēm uz Eiropas junioru un pasaules jaunatnes (jaunieši vecumā līdz 17 gadiem) čempionātiem, mūsējiem trūkst ne tikai pilnvērtīgu ziemas treniņu, bet arī sakārtotas pavasara – vasaras treniņu bāzes. Piemēram, lai šādu ceļazīmi iegūtu Aļona Sukonnova, starta normatīvs paredz veikt 400 metru barjerskrējienu ātrāk nekā vienā minūtē vai arī sasniegt 13 metru līniju trīssoļlēkšanā. Tie būtu atzīstami starptautiskā līmeņa rādītāji. Lai tuvotos tiem, Aļonai un vēl dažam no iepriekš minētajiem būtu jāatrod iespēju piedalīties pavasara sagatavošanās nometnē siltākā pusē – Slovākijā vai Ungārijā. Jāpiebilst, ka šopavasar tādās (pēc neoficiālām ziņām) bija ap 130 Latvijas dažāda vecuma vieglatlētu, taču diemžēl – neviens no mūsu puses.