Šogad labība ir ļoti padevusies. Tādēļ zemnieki jo vairāk apmierināti ar to, ka nav problēmu izaudzēto realizēt.
Šogad labība ir ļoti padevusies. Tādēļ zemnieki jo vairāk apmierināti ar to, ka nav problēmu izaudzēto realizēt. Zemgalē lielākais uzņēmums, kas iepērk graudus, ir «Dobeles dzirnavnieks». Piedāvājam īsu sarunu ar tā ģenerāldirektoru Valdi Muižnieku.
Nedēļa, kopš strādājam, pagājusi ļoti produktīvi gan mums, gan zemniekiem. Pieņemam līdz 3000 tonnu graudu dienā, un pašlaik jau pieņemts vairāk nekā 20 000 tonnu, tas ir, apmēram trešdaļa no visa, ko mēs varētu pieņemt šogad pārstrādei.
Ko varat teikt par labības kvalitāti?
Kvalitāte normāla, tas nozīmē, ka nebūs problēmu graudus pārstrādāt labos miltos, pēc kādiem ir augsts cepēju pieprasījums. Tas jau arī ir būtiskākais – ražot konkurētspējīgus miltus. Kvalitāti ietekmē viss process, bet īpaši tā atkarīga no zemniekiem, kuriem jāspēj izaudzēt teicama labība. Agrāk, vēl pirms gadiem pieciem, bija problēma ar zāļu sēklu piejaukumu graudos. Tolaik «Dobeles dzirnavniekam» bija vairāki tūkstoši klientu, zemnieki un piemājas saimniecību īpašnieki veda graudus pat pa dažām tonnām. Toties tagad ir tikai daži simti stabilu klientu, turklāt lielāko daļu piegādā 50 lielie labības audzētāji. Tas liecina par nopietnu pieeju labības audzēšanai, par centralizāciju un specializāciju, kas savukārt veicina graudu kvalitāti, – zemnieki stingrāk ievēro agrotehniskos noteikumus, vairs nav runa par to, ka kāds piegādātu netīru, ar nezāļu sēklām sajauktu labību. Vērienīgi audzējot, labību iespējams gan optimāli mēslot un efektīvi miglot, gan arī izvēlēties pārtikai, maizes cepšanai piemērotākās kviešu šķirnes. Tomēr «Dobeles dzirnavnieks» nenorobežojas ne no viena zemnieka, arī no mazajiem, ja vien viņi piedāvā kvalitatīvus graudus.
Vai ir jaunumi norēķinos ar zemniekiem?
Šogad norēķināmies ļoti elastīgi. Ziemā pirmoreiz sākām ar zemniekiem slēgt kvotu līgumus, paredzot precīzus graudu piegādes laikus pēc fiksētām iepirkuma cenām, kuru vidējo līmeni paredzam jau iepriekš. Lai gan šādi strādājam tikai pirmo gadu, kvotu līgumi kļuvuši ļoti populāri. Zemniekiem jau tagad jābūt gataviem slēgt līgumus par nākamā gada ražu. Vēl – galvenokārt ar lielajiem zemniekiem slēdzam ilgstošas sadarbības līgumus, saskaņā ar kuriem par graudiem tiek samaksāts 30 dienu laikā, taču, ja nepieciešams, naudu var saņemt arī uzreiz.
No kurienes zemnieki ved graudus uz Dobeli?
«Dobeles dzirnavnieks» var pieņemt pārtikas kviešus un miežus, kā arī šo kultūru graudus lopbarībai teorētiski no visas Latvijas. Taču nav izdevīgi vest šurp graudus, teiksim, no Vidzemes, tādēļ mūsu piegādātāji galvenokārt ir Zemgales un Kurzemes zemnieki. Turklāt Zemgalē tradicionāli tiek audzēti pārtikas kvieši lielās platībās.
Vai iepriekš teiktais nozīmē, ka sadarbojaties tikai ar tiem zemniekiem, ar kuriem ļoti savlaicīgi noslēgts līgums?
Nē, var atbraukt ar kravu, ar zemnieku saimniecības dokumentiem, un pusstundas laikā noformēsim līgumu un zemnieks graudus varēs nodot. Mums ir arī līgums par intervencē iepirkto graudu glabāšanu, tāpēc, ja graudu kvalitāte atbilst intervences prasībām, zemnieki var vest tos pie mums glabāt. Vēlāk tos vai nu paši atpirksim, vai valsts tiem atradīs citu tirgu. Saprotams, nevaram pārstrādāt visus Latvijā izaudzētos graudus, jo pie mums nav ne tik liels miltu, ne kombinētās lopbarības tirgus. Taču jebkurā gadījumā centīsimies šo tirgu saglabāt un zemniekiem dot iespēju ar mums sadarboties – nodot graudus un laikus saņemt samaksu, lai varētu sākt domāt arī par jauno ražu.
Vai, jūsuprāt, Muižnieka kungs, mēs Latvijā spējam sevi nodrošināt ar pārtikas graudiem?
Pilnā mērā! To esam pierādījuši vismaz pēdējos piecos gados. Ieviešot audzēšanas tehnoloģijas un jaunas šķirnes, mēs pilnībā varam iztikt ar saviem graudiem un saražot pat labākus miltus nekā viena otra Eiropas valsts. Tādēļ esam ieinteresēti pilnveidot sadarbību ar graudu audzētājiem. Piemēram, kopš šā gada mums ir jauna štata vieta – agronoms, kas strādā ar zemniekiem, konsultē viņus, palīdz. Esam gatavi arī nākotnē sadarboties tieši ar graudu piegādātājiem, jo tā abas puses var iegūt vairāk nekā izmantojot starpnieku pakalpojumus.»
