Ikgadējā pasaules tautas attīstības pārskatā Latvija pirmoreiz ierindojusies pasaules attīstīto valstu grupā, atstājot vidēji attīstīto valstu grupu.
Ikgadējā pasaules tautas attīstības pārskatā Latvija pirmoreiz ierindojusies pasaules attīstīto valstu grupā, atstājot vidēji attīstīto valstu grupu, kurā no ES kandidātvalstīm palikušas tikai Rumānija un Bulgārija, kā arī mūsu kaimiņi – Krievija un Baltkrievija.
Kā vēsta Vita Savicka, ANO Attīstības programmas sabiedrisko attiecību vadītāja, arī šogad pasaules tautas attīstības pārskatā 173 pasaules valstis sarindotas secībā pēc tautas attīstības indeksa (HDI). Lai to noteiktu, ņem vērā iedzīvotāju vidējo dzīves ilgumu, izglītību un ienākumus uz vienu cilvēku. Latvijai uzlabojušies visi HDI indikatori, un pirmoreiz Latvija tās tautas attīstības novērtējumā atrodas attīstīto valstu vidū.
Šā gada ziņojums «Tautas attīstības pārskats 2002. Demokrātijas nostiprināšana sadrumstalotā pasaulē» veltīts tautu attīstības procesa, sociālās un ekonomiskās izaugsmes, demokrātijas un valsts pārvaldes analīzei. Tajā atzīts, ka straujais demokrātijas veidošanās process, kas bija vērojams 80. un 90. gados, ir apstājies un ka daudzās valstīs ir atgriezies autoritatīvais režīms vai arī radusies ekonomiskā un sociālā spriedze.
Ziņojums liecina, ka lielākajā daļā pasaules valstu vērojams progress tautas attīstībā. Vienlaikus pārskats parāda, ka Austrumeiropā, Centrāleiropā, bijušās Padomju Savienības teritorijā un Dienvidāfrikā ir valstis, kur tautas attīstības indekss ir zemāks nekā 1990. gadā. Vairāk nekā 60 dažādās pasaules valstīs ienākumi uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar 1990. gadu, ir samazinājušies, turklāt 26 valstīs iedzīvotāju vidējais ienākums nesasniedz pat 1980. gada līmeni.
Jāpiebilst, ka puse no pirmā attīstītāko valstu desmitnieka ir ES dalībvalstis, bet visas ES valstis ierindojas līdz 28. vietai (pēdējā no tām ir Portugāle).
ANO pārskatus par tautas attīstību izdod kopš 1990. gada. Pētījumus sagatavo neatkarīga ekspertu komanda, kura izmanto plašu informācijas klāstu, ko sniedz valsts institūcijas, akadēmiskie spēki un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.
