Pagājušajā nedēļā lappusē «Starp mums» tika publicēts 45 gadus vecās Inetas stāsts. Viņa šķīrās no vīra un savās sirdssāpēs, pārdzīvojumos dalījās ar «Ziņu» lasītājiem.
Pagājušajā nedēļā lappusē «Starp mums» tika publicēts 45 gadus vecās Inetas stāsts. Viņa šķīrās no vīra un savās sirdssāpēs, pārdzīvojumos dalījās ar «Ziņu» lasītājiem. Pēc publikācijas uz redakciju piezvanīja vairāki cilvēki, vēlēdamies izmisušajai Inetai palīdzēt un atbalstīt viņu. Kāda sieviete dalījās pārdomās par to, ka Dieva ceļi ir neizdibināmi, taču viņš katram uzliek tik ciešanu, cik var panest. Sieviete atstāja redakcijai savas koordinātes cerībā, ka Ineta viņai piezvanīs un uzklausīs kundzes sacīto Dieva vārdā.
Savukārt kāds kungs, kas cietis sieviešu dēļ, izteica vēlēšanos ar Inetu dalīties pārdzīvotajā, rast kopīgu valodu un, zinot situācijas rūgtumu, palīdzēt to pārdzīvot.
«Ziņām» zvanīja arī sabiedrībā zināmas personas, piekrītot, ka Inetai neklājas viegli, taču jādzīvo tālāk. «Aicinām Inetu uz tikšanos. Mums būtu, par ko parunāt,» sacīja draudzīgie un līdzjūtīgie jelgavnieki, kuriem rūp otra liktenis.
Daži savas domas par Inetas dzīvesstāstu pauda «Ziņu» mājas lapā internetā. Tās, cienījamie lasītāji, varat izlasīt šodien šajā lappusē «Starp mums».
Liels paldies visiem, kurus Inetas stāsts neatstāja vienaldzīgus! Ja arī jūs piekrītat dalīties piedzīvotajā, pārdomās un spriedumos ar «Ziņu» lasītājiem, tā izveidojot savstarpēju dialogu, rakstiet lappusei «Starp mums» uz redakciju Raiņa ielā 20, Jelgava, LV – 3003, zvaniet pa tālruni 3027534, aicinot Daigu, vai arī uz e – pasta adresi .
***
Es arī paliku viena…
Un secināju, ka esmu atzinīgu vārdu atkarīgā! Man ir veselība, darbs, iedzīve, bērns, tātad nedrīkst raudāt! Ēdu vakariņas kopā ar bērnu, draudzeni, kaimiņieni – neesmu taču pasaulē pilnīgi viena. Ja vīrs mani nepaslavēs šovakar un nekad vairs, nevajag, pati zinu, ka esmu laba!
Ģimene kā čaula apņēma mani, gan sargāja, gan ierobežoja, nācās pa sīkumam vien atteikties no saviem sapņiem. Tagad eju un piedalos, tik daudz ideju piepildu. Bērns saka: «Tu tik esi lauva!»
Paga, bet vai tas atkal nav atkarības rādītājs, ka bērns slavē un apbrīno? Izaugs, apprecēsies, un es uzskatīšu, ka atkal esmu pamesta…
Viena
***
Pazīstu sāpes
Es zinu, kā sāp, kaut pati šādi esmu sāpinājusi citu sievieti. Tomēr, Ineta, iedomājies, ka ģimene nav viens vesels nedalāms veidojums. Tā sastāv no indivīdiem. Vai jūsu meita būtu/ir laimīga, noraugoties vecāku nesaskaņās? Vai prātīgāk nav pastāstīt viņai, kas noticis un ka tā nav mūža lielākā traģēdija? Viņš nezvana… Bet varbūt viņš to nedara, jo baidās no pārmetumiem, gaušanās, histērijas? Mans sods par citas sievietes sāpēm ir pastāvīga nedrošība, vai pārāk «nepiesienu» savu vīrieti, vai neatkārtoju viņa pirmās sievietes kļūdas. Taču es zinu, ka būtu gatava palikt arī viena un uzņemties atbildību par bērnu. Bet es noteikti zinu, ka nekad nedrīkst kļūt no kāda cilvēka tik ļoti atkarīgs, lai nespētu iedomāties dzīvi bez viņa.
I.
***
Sveika, Ineta!
Tas, kas noticis ar tevi, ir bēdīgi. Bet tici man, viss pāriet, pat sāpes un mīlestība. Es ar savu vīru nenodzīvoju tik ilgi, cik tu, bet sāpēja ļoti, kaut arī viņš pat neaizgāja pie citas.
Kamēr tev sāpēs, neviens cits vīrietis tev nepalīdzēs atgūt sirdsmieru un ticību sev. Tu tikai krāpsi sevi un to vīrieti, kas tajā brīdī būs tev netīšām gadījies blakus.
Kas notiks tālāk? Kad sāpe pāries, kad jutīsies brīva un spēsi iemīlēt? No sākuma sadziedē sevi un tikai tad iemīli! Tam ir jāpārsāp.
Tu būsi laimīga, tici, būsi!
Sarmīte
