«Ziņas» jau rakstīja, ka drīz pēc 4. jūlija – Otrā pasaules kara holokausta upuru piemiņas dienas – tika apgānīti (aprakstīti nievājošiem vārdiem) pieminekļi Zālītes ielā netālu no Miera kapiem.
«Ziņas» jau rakstīja, ka drīz pēc 4. jūlija – Otrā pasaules kara holokausta upuru piemiņas dienas – tika apgānīti (aprakstīti nievājošiem vārdiem) pieminekļi Zālītes ielā netālu no Miera kapiem. Šī baigā vieta, kur fašistiskās okupācijas varas kalpi nogalināja tūkstošiem miermīlīgu, neapbruņotu cilvēku, atrodas nomaļus, apmēram puskilometru mežā, un, protams, policijai ir tikpat kā neiespējami atrast nozieguma lieciniekus, kā arī vainīgos. Kas tad ir izdarīts, lai vieta izskatītos, kā pieklājas? Uzraksti noklāti ar krāsu, lai tos nevarētu izlasīt. Bet vai tas ir risinājums? Kad to jautāju pieminekļu izgatavotājam akmeņkalim Otto Saksonam, viņš atbildēja, ka nebūtu liela problēma akmeni notīrīt. Granītā krāsa dziļi neiesūcas. Akmeņkalim tas varētu būt, augstākais, divu dienu darbs. Tas, pēc meistara domām, ir arī jādara, kaut gan ļaundari nav noķerti un nav nekādas garantijas, ka piemineklis drīz vien netiks apskādēts atkal. Nedrīkst pieļaut, ka noziedzīgu stulbeņu izdarītais tik ilgi atstāj pēdas pilsētas kultūrvidē.
Diemžēl šīs vasaras gadījums nebija pirmais, kad minētie pieminekļi krituši nežēlastībā. Drīz pēc to atklāšanas uz akmenī iekalto ebreju zvaigzni tika pat šauts. Aizdomas bija uz tolaik vēl neizvestās Krievijas armijas zaldātiem, kas redzēti klīstam piemiņas vietas apkārtnē. Pēc šā nozieguma gan akmeņkalis palīdzēt nevarēja. Pārāk dziļas bija ložu izrautās bedres. Tad Jelgavas ebreju kopienā tika nolemts: lai viss paliek, kā ir.
Ebreju svētvietas tiek apgānītas un tādēļ arī īpaši apsargātas visā Eiropā. Latvijā, kā atzīst vēsturnieks holokausta pētnieks Marģers Vestermanis, situācija ir labvēlīgāka. Taču šī problēma rada satraukumu arī pie mums, arī Jelgavā.
