Lai rastu atbildes uz jautājumiem, ko sagaidām no ES, ko mums dos (vai nedos) reģionālā reforma, kā risināt izglītības un saimniecības attīstības problēmas, vakar Sidrabenes pagasta iedzīvotāji tikās ar Induli Bērziņu, Jāni Bunkšu un Kārli Leiškalnu.
Lai rastu atbildes uz jautājumiem, ko sagaidām no Eiropas Savienības (ES), ko mums dos (vai nedos) reģionālā reforma, kā risināt izglītības un saimniecības attīstības problēmas, vakar Sidrabenes pagasta iedzīvotāji Garozas pamatskolā tikās ar ārlietu ministru Induli Bērziņu, Saeimas deputātu Jāni Bunkšu un Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāju Kārli Leiškalnu.
Tikšanās idejas autors bija skolas direktors Juris Blekte. Savu iniciatīvu viņš skaidro ar lauku cilvēku neinformētību par to, kas notiek valsts pārvaldes un likumdošanas līmenī jomās, kas skar lauku apvidū dzīvojošos. Sanākušos garozniekus visvairāk interesēja jautājumi, kas saistīti ar reģionu attīstību pēc iestāšanās ES, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu perspektīva laukos.
«Uzskatu, ka Latvijas iedzīvotāju daļas negatīvā nostāja pret iestāšanos ES ir saistīta ar nepietiekamu šā jautājuma skaidrojumu masu saziņas līdzekļos, it īpaši televīzijā,» uz jautājumu par iedzīvotāju attieksmi pret ES atbildēja ārlietu ministrs. Viņš uzsvēra, ka piesaistāmie ES finansu līdzekļi, kuru apjoms, salīdzinot ar valsts ieguldījumu ES budžetā, būtu daudzkārt lielāks, ļaus attīstīt lauku reģionu infrastruktūru, it īpaši ceļus, netradicionālo lauksaimniecību, izglītību, it īpaši pieaugušo tālākizglītību, kā arī drošību uz valsts robežām. Pēdējo mums noteikti dos gaidāmā iestāšanās NATO. Ministrs arī uzvēra, ka iestāšanās sarunas Ziemeļatlantijas valstu blokā un ES notikušas ļoti strauji. Kā atzīmēja I.Bērziņš, «mums jābūt ar daudz lielāku pašapziņu, jāapzinās paveiktais un tieši šajā jomā daudz jāmācās no kaimiņiem. Ja par pusglāzi latvietis teiks, ka tā ir patukša, tad igaunim tā vienmēr būs gandrīz pilna.»
Daudzi sanākušie jautāja, vai nebūs iespējama ES līdzekļu nelietderīga izlietošana vai pat izšķērdēšana, kā tas noticis ar jau bēdīgi slaveno G-24 kredītu. K.Leiškalns paskaidroja, ka visus finansu līdzekļu tēriņus ļoti rūpīgi uzraudzīs speciālas ES struktūras, kas dažbrīd liekoties pārāk birokrātiskas, tomēr šajā gadījumā tas ir nepieciešams.
J.Bunkšs informēja, ka, pašiem ieguldot vienu latu lauksaimniecības nozarēs, kuras atbalsta ES, no tās papildus varēsim saņemt dubultīgi tālākai attīstībai, tikai jāstrādā radoši. Ar steigu jābeidz Nacionālā attīstības plāna izstrāde, lai būtu gatavi saņemt finansu līdzekļus no dažādiem ES fondiem tautsaimniecības attīstībai.
«Nākamajā dienā pēc iestāšanās ES nekas nemainīsies,» nobeigumā pajokoja I.Bērziņš, «labāku dzīvi nodrošinās mūsu pašu attieksme un vēlme strādāt.»
