Andra Ozola
Latvija ekonomikā pērnā gada pēdējos mēnešos bija vērojama neliela izaugsme, tomēr šogad Latvijas ekonomikā nav pamats gaidīt pieaugumu. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, 2022. gada 4. ceturksnī Latvijas IKP palika nemainīgs salīdzinājumā ar 2021. gada nogali, savukārt salīdzinājumā ar 2022. gada 3. ceturksni Latvijas IKP pieauga par 0,3 %. Neskatoties uz nelielo kāpumu ceturkšņa laikā, Latvijas ekonomika šobrīd atrodas uz nelielas recesijas robežas un no krituma gada griezumā Latvijas ekonomikai ir izdevies izvairīties tikai tādēļ, ka 2021. gada nogalē Latvijā bija mājsēde un daudzi ar Covid – 19 saistītie ierobežojumi.
Vienlaikus ir arī labas ziņas – Eiropai un Baltijas valstīm ir izdevies izvairīties no enerģijas krīzes sliktākajiem scenārijiem, un dabasgāzes cenas Eiropā kopš vasara ir būtiski samazinājušās. Šobrīd šo cenu kritumu gan jūt tikai tie, kam ir dinamiskie elektrības tarifi, taču šī gada laikā energoresursu cenu kritums pakāpeniski atspoguļosies arī apkures rēķinos.
Labāka situācija Eiropas enerģētikā ļauj nedaudz pozitīvāk raudzīties uz šo gadu arī ekonomikā kopumā. Eiropas uzņēmēju noskaņojums pēdējos mēnešos sāk nedaudz uzlaboties, un arī eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes vairs netiek samazinātas. Tomēr no recesijas Eiropā, visticamāk, neizdosies izvairīties un, piemēram, Zviedrijā jau pērnā gada nogalē ir sācies ekonomikas kritums.
Tāpat enerģijas krīzi ir izdevies pārvarēt, aizvietojot dabasgāzes importu no Krievijas ar citiem piegādātājiem, izmantojot citus energoresursus, piemēram, koksnes kurināmo un ogles, kā arī samazinot ražošanu energointensīvākajās rūpniecības nozarēs. Tas nozīmē, ka rūpniecība gan Latvijā, gan Eiropā jau šobrīd ir recesijā un izaicinājums ir ne tikai ierobežota energoresursu pieejamība, bet arī pietiekami augsts krājumu līmenis daudzās nozarēs, kā rezultātā jauno pasūtījumu apjoms ir zems. Atkopšanās rūpniecībā ir gaidāma ne ātrāk kā gada otrajā pusē.
Labā ziņa Latvijas ekonomikā ir tā, ka šī gada pirmajā pusē inflācija strauji kritīs, un šajā gadā kopumā iedzīvotāju pirktspēja varētu palikt pērnā gada līmenī. Vienlaikus Latvijas ekonomikā tuvākajos divos gados tiek plānotas apjomīgas Eiropas Savienības fondu investīcijas, kas varētu būt 700-900 miljonus lielākas nekā pērn. Tas palīdzēs būvniecības nozarei brīdī, kad privātajā sektorā aktivitāte ir zemāka. Līdz arī inflācijas mazināšanai arī centrālo banku procentu likmju celšana, visticamāk, tuvojas beigām. Augstākas procentu likmes gan jau šobrīd strauji atdzesē mājokļu tirgu un, neskatoties uz pozitīvāku situāciju enerģētikā, pasaules ekonomikā joprojām daudzi signāli norāda uz recesijas tuvošanos.
Labākas ziņas šogad varētu būt gaidāmas no Ķīnas, kur gaidāma ekonomikas atkopšanās pēc Covid -19 ierobežojumu atcelšanas, taču lielāks pieprasījums Ķīnā var atkal veicināt dabas resursu cenu kāpumu un tādēļ ar inflācijas radītie izaicinājumi noteikti nav beigušies. Pēc manām prognozēm Latvijas ekonomika šogad varētu sarukt par 1-1,5 %, savukārt 2024. gadā gaidāma izaugsme 3-3,5 % apmērā.
Mārtiņš Āboliņš, AS “Citadele banka” ekonomists
Foto: publicitātes
Reklāma