«Dažreiz gribas mežu piesārņotāju ņemt aiz «krāgas», taču jāievēro inspektora ētika, arī pret vainīgo jāizturas ar cieņu,» teic Reģionālās vides pārvaldes sauszemes ekosistēmu aizsardzības inspektors Oskars Dinka.
«Dažreiz gribas mežu piesārņotāju ņemt aiz «krāgas», taču jāievēro inspektora ētika, arī pret vainīgo jāizturas ar cieņu,» teic Reģionālās vides pārvaldes sauszemes ekosistēmu aizsardzības inspektors Oskars Dinka. Diemžēl zaļajā zonā nelegāli izgāzto atkritumu īpašnieku atklāt izdodas reti. Trūkst vainu apstiprinošu pierādījumu. Tā no 55 šogad fiksētajiem piesārņošanas gadījumiem atklāti ir tikai trīs.
Nelegāli izgāztas atkritumu kravas atrastas dažādās vietās: Jelgavas māju pagalmos, kapos, pagastu birztalās, ceļa malās un, protams, mežos. 12 piesārņotāju iemīļotas vietas ir uzskaitē, dažas no tām izveidotas jau padomju laikā, bet ir arī mūsdienīgas, un to vidū ir jau rekultivētās platības, darbojošās un «atdzimušās» nelegālās izgāztuves. Tās apzinājuši arī meža darbinieki. Iznākums ir bēdīgs – vieni izgāztuves regulāri papildina (pārsvarā diennakts tumšajā laikā), bet otrie – satīra.
Intensīvāk zaļo zonu pārlūko un sakopj, kad nokusis sniegs,– aprīlī Meža dienās. Pārējā laikā notiek neplānotas pārbaudes, ko ierosina iedzīvotāji. Tādas šogad bijušas piecas. Nelegālo izgāztuvju apkarošanā Reģionālās vides pārvaldes un mežu darbiniekiem daudz palīdzējuši pagastu priekšsēdētāji, valsts un municipālā policija.
Kā likts, izmētāto atkritumu vairāk ir apdzīvotu vietu tuvumā, īpaši Jelgavas, Ozolnieku un Mežciema apkārtnē.
Arī atkritumus zog!
Tas varētu šķist neticami, taču vēl nesen netālu no kāda Jelgavas uzņēmēja mājām mežā atrada izgāztu atkritumu kravu, pilnu ar uzņēmumam piederošiem, acīmredzot vairs nederīgiem dokumentiem. Inspektoram O.Dinkam uz brīdi šķitis, ka vainīgais nu ir rokā, taču uzņēmējs ņēmies apgalvot, ka atkritumi no viņa darbavietas pagalma ir nozagti. Vīram bijis arī alibi – derīgs līgums ar atkritumu izvedējiem. Lieta apstājusies. Un tā gadoties bieži.
Cenu pagastā valstij piederošā mežā izveidota izgāztuve jau kolhozu laikos. Kāds likuma pārkāpējs, izmantodams situāciju, šogad vecajām drazām pievienojis arī savējās. Par laimi, svaigo gružu čupā izdevies atrast pierādījumu – apdrošināšanas polisi. Turpinot ceļu «noziegumam pa pēdām», izrādījies, ka dokumenti pieder cilvēkam, kuram pirms kāda laika apzagta mašīna, un paņemto mantu vidū – arī atkritumos atrastie papīri. Pēc zādzības automašīnas īpašnieks bija vērsies policijā, un to kārtības sargātāji apstiprināja. Tātad atkal piegružotājs ticis sveikā cauri.
Neraugoties uz neveiksmēm, inspektors turpina izmeklēt mežu piesārņošanas gadījumus, un reizēm darbs vainagojas panākumiem. Tādā gadījumā inspektors var uzlikt sodu līdz 100 latiem, Reģionālās vides pārvaldes direktors – līdz 150 latiem, bet tiesnesis (ja vaina pierādīta tiesas ceļā) – līdz 250 latiem, turklāt vainīgajam arī jāsatīra piegružotā vieta.
«Esmu konkursa «Sakoptākais Latvijas pagasts» Latgales novada komisijas pārstāvis. Jāteic, latgalieši ir cita kaluma cilvēki – apzinīgi un kārtīgi. Braucu pa meža ceļiem, skatījos, vai kaut kur nav atkritumu. Pat «končiku» neatradu! Arī pie mums piesārņotāju kļūst aizvien mazāk, bet pietiek ar diviem trim, kas piegāna lielu meža platību. Diemžēl visiem nepiemīt zaļā domāšana,» spriež O.Dinka.
Mežs ir mūsu seja
Ja bezrūpīgais zaļās zonas piesārņotājs nav atrasts, atkritumi jāsavāc meža īpašniekam. Piepilsētā esot maz privāto mežu, galvenokārt tie pieder valsts akciju sabiedrībai «Latvijas valsts meži» (11 300 hektāru). Zemgales mežsaimniecības Svirlaukas iecirkņa vadītājs Edmunds Linde stāsta, ka līdz 1. oktobrim viņam jāsastāda iecirkņa nākamā gada budžets, kurā kā ik gadu tiks paredzēta nauda arī mežu attīrīšanai no atkritumiem. No šim gadam paredzētajiem 400 latiem 300 jau ir iztērēti. E.Linde spriež, ka nākamajam gadam jāatliek vairāk naudas – apmēram 500 latu. Atkritumu savākšanas izmaksas atkarīgas no piesārņotās vietas attāluma un platības. Dārgi maksā tehnikas ekspluatācija. Atkritumus transportē uz Tušķiem – uz Jelgavas pašvaldībai piederošo Brakšķu izgāztuvi, kur mežsaimniecības darbiniekiem savāktos atkritumus atļauts izgāzt bez maksas.
Zemgales mežsaimniecībai ir 11 iecirkņi. Kopumā sanāk ievērojama naudas summa, ja katrs iecirknis budžetā paredz apmēram 500 latus izdot bezkaunīgo piegružotāju atkritumu savākšanai. «Bet mežs ir mūsu seja. Mēs cīnīsimies un maksimāli ierobežosim pat vēlēšanos piemēslot dabas zaļo dārgumu!» ir apņēmies E.Linde.
Vai gribam noslīkt mēslos?
Meža pētīšanas stacijas Jelgavas Informācijas centra vadītājs, kādreizējais meža ministrs Kārlis Banis ir domājis, kāds varētu būt risinājums. Pērkot dažādas preces, mēs samaksājam iepakojuma nodokli. Aizvedot atkritumus uz izgāztuvi, jāmaksā vēlreiz. «Valstij būtu lētāk kaut vai 50 procentu no iekasētā iepakojuma nodokļa ziedot atkritumu problēmas risināšanai. Kur pašlaik šī nauda paliek, kas to lai zina. Ja atkritumu piegādātājam izgāztuvē piemaksātu kaut pavisam simbolisku naudas summu, viņam nerastos vēlēšanās gružus izgāzt mežā,» ir pārliecināts K.Banis. Viņam kā bijušajam valdības vīram ir skaidrs, ka problēmas atrisināšana ir kompleksa ilgtermiņa programma,bet «tas nav viegli, ņemot vērā mūsu valsts budžetu.» Vispirms mīlēt un cienīt dabu jāaudzina jaunā paaudze, tā jāizglīto arī par meža lietderību. «Daudzi nesaprot, kā piegružošana var kaitēt mežam. Tīrot sadzīves atkritumiem pārpildītās vietas, tiek atņemta nauda pašam mežam. Tas regulāri jāatjauno, jākopj, vietām jāizrok grāvji…»
K.Banis novērojis, ka daži pa ceļam uz darbu piestāj, izliek ceļmalā atkritumu maisus un brauc tālāk. Viņš uzskata, ka te līdzētu sabiedrisko konteineru novietošana ceļa malās, īpaši tas būtu vajadzīgs gar lielceļu Rīga – Jelgava. «Tā ir valstiska problēma, valdībai ir jārīkojas. Citādi mēs noslīksim paši savos atkritumos.»
