Gadījās iet garām puķu tirdziņam. Tā krāsu daudzveidība un skaistums «paņēma» mani. Nevarēju noturēties un nopirku sev krāšņu ziedu pušķi.
Gadījās iet garām puķu tirdziņam. Tā krāsu daudzveidība un skaistums «paņēma» mani. Nevarēju noturēties un nopirku sev krāšņu ziedu pušķi. Aiznesu mājās, ieliku vāzē un nevarēju vien nopriecāties. Taču pēc dažām stundām skatos – mans pirkums sāk sašļukt –, un jau nākamajā rītā no daiļuma ne vēsts. Kā saglabāt grieztos ziedus ilgāk?
Dodoties atbildes meklējumos, nejauši saskrējos ar senu paziņu Artu Milniņu. Viņa ir mācījusies Bulduros par dārznieci un tagad brīvajos brīžos strādā piemājas puķu dārziņā. Arta tad nu vecās draudzības vārdā neskopojās un dāvāja padomus itin bagātīgi.
«Šovasar lielā karstuma dēļ puķes ļoti ātri nozied. Taču arī uzzied. Tās, kurām būtu tikai tagad jāsāk plaukt, rotā dārzu jau pilnā sparā,» stāsta paziņa. Lai saglabātu grieztos ziedus, vajag īpašas rūpes un uzmanību, pretējā gadījumā tie novītīs dažu stundu laikā, jo tik augstā gaisa temperatūrā ūdens no auga iztvaiko ļoti ātri.
Kā pašu svarīgāko dārzniece uzsvēra – lai grieztā zieda mūžs būtu ilgāks, jācenšas tajā saglabāt pēc iespējas vairāk mitruma. To der atcerēties, dodoties uz dārzu pēc puķēm, jo agri no rīta un vēlu vakarā – kad parādās rasa – ir pats labākais laiks ziedu griešanai. Tad visapkārt ir mikls un augi var padzerties, cik tīk. Arī atdalīts no saknes, zieds kādu laiciņu varēs iztikt no dārzā uzņemtā ūdens. Protams, ja būsiet savu lolojumu novērtējis pareizi un ievērojis īsto laiku, kad zieds tiktāl nobriedis, ka ir gatavs «doties uz telpu» un vēl ilgi priecēt.
«Es gulēju dienasvidu
Savā rožu dārziņā;
Kliņģerīšu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.»
Ziediem ir novērojamas trīs stadijas: pumpurs, pusizplaucis un pilnībā atvēries. Kurā no tām vislabāk griezt puķi, kad tā ir spējīga mitrumu uzņemt ar griezuma vietu, ir atkarīgs no šķirnes. Rožu, tulpju, magoņu un īrisu ražu labāk novākt tad, kad zieds vēl ir pumpurā. Tās ātri pielāgosies dzīvei vāzē un priecēs ar pakāpenisku izziedēšanu.
Pusplaukušas griež gladiolas, frēzijas, peonijas, lefkojas un lauvmutītes. Bet atplaukušas – visu veidu margrietiņas: krizantēmas, gerberas, rudbekijas, pīpenes –, arī skats šiem ziediem tad ir vispievilcīgākais.
Ja vēlaties ziedus transportēt, lai tajos neizsīktu mitrums un, aizvesti līdz galapunktam, tie būtu svaigi, ietiniet miklā papīrā vai, vislabāk, pārvadājiet ar visu ūdens trauku!
Plūcu, plūcu baltas rozes… bet ilgi tās nedzīvos, jo ziedi jāgriež ar asu nazi vai šķērēm tā, lai griezuma vieta būtu nedaudz ieslīpa un gluda.
Tiklīdz puķe atdalīta no saknes vai cera, tās kāts jāatbrīvo no liekajām lapām, lai mitrumam būtu mazāk iespēju no auga iztvaikot.
Lai vāzē ziedi stāvētu ilgāk, svarīgi ir katru dienu mainīt ūdeni. Karstā laikā pat vairākkārt. Traukam, kurā paredzēts ievietot puķes, ir jābūt tīram, jo citādi baktērijas paātrinās pūšanu un zieds ātrāk novītīs.
Ir dzirdēts, ka ziedu kāti pirms likšanas vāzē tiek īpaši apstrādāti. Vieni tos apdedzina, citi uz mirkli iemērc verdošā ūdenī. Katrs par sava zieda ilgāku mūžu cīnās, kā māk, lai no kāta vidus audiem izdabūtu ārā gaisu, kas tur iekļuvis, ziedu nogriežot.
«Visapkārt Dieviņš gāja
Ap to manu rožu dārzu:
Viena roze, piecas lapas,
Trejdeviņi ziedi zied.»
Lai paildzinātu izaudzētā skaistuma mūžu, paņēmienu ir daudz, tikai jāizvēlas pareizie.
Ciklamenām un anemonēm kāta apakšējā daļā iegriež līdz divus centimetrus garu šķēlumu. Krizantēmām un lauvmutītēm ir koksnaini kāti, tos pāris centimetru attālumā no griezuma vietas sadauza ar āmuru vai arī nokasa no kāta gala mizu. Šis paņēmiens derēs arī rozēm un saulespuķēm.
Amariļļiem un gerberām kāta daļā, kas atrodas tieši virs ūdens līmeņa, iegriež nelielu rētiņu. Termiski izspiest gaisu no auga vidus audiem var, kāta galu uz mirkli iemērcot karstā ūdenī, pēc tam – aukstā. Tas līdzēs saulespuķēm un mežvīteņiem. Rozes ilgāk saglabāsies, ja to kātus brītiņu patur virs uguns, kas arī izspiež gaisu. Augus, kuri izdala pieniņu, ieteicams ievietot siltā ūdenī. Krizantēmām un gerberām raksturīga ziedlapiņu nobiršana. Lai to aizkavētu, zieda pamatni nostiprina ar parafīnu.
Ūdenī, kurā liks puķes, var gluži vai pēc garšas un gaumes piebērt sāli, cukuru, aspirīnu vai pieliet nedaudz spirta. Pievienotās vielas aizkavēs pūšanas baktēriju rašanos. Veikalos var iegādāties arī īpašu pulveri, kas tam domāts, – krizalu.
Ja zieds ir apvītis, to var atdzīvināt,ietinot mitrā papīrā un atliecot, nofiksējot salīkušo kātu. Tad tam jāļauj atdzerties.
Karstā laikā, gluži kā pašreiz, par ļaunu nenāks, ja pāris reižu dienā ziediem uzpilinās dažas ūdens lāses.
Ziediem nepatīk caurvējš, tas tos vītina.
«Jauni vīri, bāleliņi,
Ceļat mani pār upīti:
Man sarkanas magonītes,
Aiz upītes neravētas.»
Liliju cienītāji noteikti zinās par ziedu putekšņlapu radītajiem traipiem. Tos grūti izmazgāt, tādēļ ieteicams jau laikus ar pinceti izņemt.
Apstrādātus grieztos ziedus vāzēs var kārtot pēc sirds patikas, bagātīgi izmantojot visus dabas dotos resursus. Tikai divas puķes viena otru «nemīl» – roze un neļķe, tās gan labāk kopā nelikt. Veidojot kompozīcijas, ziediem var pievienot augļus, dārzeņus, taču īpaši nevajadzētu aizrauties, jo, ja to ir par daudz, izdalās ziediem kaitīgas vielas.
