Valsts nodarbinātības dienests pārliecinājies, ka darba devēji un ņēmēji vēl pilnībā nepārzina nesen spēkā stājušos jauno Darba likumu un Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu.
Valsts nodarbinātības dienests pārliecinājies, ka darba devēji un ņēmēji vēl pilnībā nepārzina nesen spēkā stājušos jauno Darba likumu un Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu. Par biežākajiem pārpratumiem un nepilnībām stāsta nodarbinātības dienesta Jelgavas filiāles vadītājs Jurijs Dobrovoļskis.
Darba devējiem jāņem vērā, ka darba grāmatiņas uzrādīšana ir obligāta līdz šā gada septembra beigām. Līdz 30. septembrim līdztekus jaunajam Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam spēkā ir līdzšinējie Ministru kabineta noteikumi par bezdarbnieka statusa piešķiršanu. Līdz ar to, reģistrējoties nodarbinātības dienestā, jāuzrāda ne vien pase un algas nodokļu grāmatiņa, bet arī darba grāmatiņa. Tā nav vajadzīga tiem, kas darba līgumu noslēguši pēc šā gada 1. jūnija, kad spēkā stājās Darba likums. Viņiem jāuzrāda atbilstoši Darba likuma prasībām izdota darba devēja izziņa. Arī darba grāmatiņās drīkst norādīt likuma pantu, ar kuru saskaņā pārtrauktas darba tiesiskās attiecības. Ja visa informācija nav iekļauta, var pieprasīt papildu ziņas. Atbilstoši Darba likumam darba devēja pienākums ir pēc darbinieka, valsts vai pašvaldības iestādes pieprasījuma izsniegt rakstisku izziņu par darba devēja un darbinieka darba tiesisko attiecību ilgumu un paveikto darbu, ieturētajiem nodokļiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Darba attiecības var izbeigt, abām pusēm rakstiski vienojoties. Līdz šim, kā norāda J.Dobrovoļskis, tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi darba devēji, kas visas formalitātes nokārtojuši atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Savukārt atbrīvotajiem darbiniekiem jāņem vērā, ka bezdarbnieka statusa saņemšanai nodarbinātības dienestā jāierodas ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc darba attiecību pārtraukšanas. Nokavēšanās gadījumā pabalsts nepienāksies, jo pēdējā gada laikā vismaz deviņus mēnešus par cilvēku nebūs veikti sociālās apdrošināšanas obligātie maksājumi.
Par Bezdarbnieku un darba atbalsta likumu, kas stājās spēkā 1. jūlijā, «Ziņas» rakstīja 21. jūnija numurā. Taču nodarbinātības dienesta apmeklētāji saskaras ar neskaidrībām likuma piemērošanā. J.Dobrovoļskis uzsver, ka nodarbinātības dienests lēmumu par bezdarbnieka statusa piešķiršanu pieņem vienas dienas laikā, ja persona atbilst noteiktajiem kritērijiem un ir uzrādījusi normatīvajos aktos noteiktos dokumentus. Tagad bezdarbnieka statusu var iegūt arī persona, kas nestrādā un nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto, kā arī persona, kuras uzņēmums vai zemnieku saimniecība neveic komercdarbību vai tās komercdarbība apturēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem (nepieciešama Valsts ieņēmumu dienesta izziņa, kas to apliecina).
Likumā papildināti arī bezdarbnieka statusa zaudēšanas iemesli. Tas iespējams šādos gadījumos:
darba ņēmēja vai pašnodarbinātās personas statusa iegūšana uz nenoteiktu laiku vai laiku, kas ilgāks par diviem mēnešiem, izņemot iesaistīšanos aktīvajos nodarbinātības pasākumos;
valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšana, izdienas vai valsts speciālās pensijas saņemšana;
nonākšana pilnā valsts apgādībā (faktu apstiprina attiecīgas iestādes, piemēram, speciāla pansionāta izziņa);
iesākta izglītības iegūšana klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai pilna laika studiju sākšana augstskolā;
atteikšanās no piemērota darba piedāvājuma divas reizes;
bezdarbnieka pienākumu nepildīšana bez attaisnojoša iemesla;
nepatiesu ziņu sniegšana bezdarbnieka statusa iegūšanai un saglabāšanai;
pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas;
iesaukums valsts obligātajā militārajā dienestā;
pilnīgs darbspēju zaudējums;
atjaunošana darbā ar tiesas spriedumu;
bezdarbnieka nāve.
Ja konstatēts viens no šiem iemesliem, lēmumu par bezdarbnieka statusa zaudēšanu nodarbinātības dienests pieņem vienas dienas laikā. Ja bezdarbnieks nav ieradies nodarbinātības dienestā mēneša laikā pēc iepriekšējā apmeklējuma dienas un nav ziņojis par neierašanās iemeslu, lēmums par bezdarbnieka statusa zaudēšanu jāpieņem pēc trīs nedēļām no paredzētā apmeklējuma dienas. Neierašanās tiek uzskatīta par attaisnotu, ja tas nav iespējams sakarā ar piedalīšanos aktīvajos nodarbinātības pasākumos (mācās kursos, strādā sabiedriskajos darbos).
