Sanitārā robežinspekcija ir kontroles institūcija, kuras galvenais uzdevums ir nepieļaut, lai mūsu valstī iekļūst nekvalitatīva un standartiem neatbilstoša pārtika, dzīvnieki, augi, kosmētika, medikamenti un rotaļlietas.
Sanitārā robežinspekcija ir kontroles institūcija, kuras galvenais uzdevums ir nepieļaut, lai mūsu valstī iekļūst nekvalitatīva un standartiem neatbilstoša pārtika, dzīvnieki, augi, kosmētika, medikamenti un rotaļlietas. Jelgavas pilsētā un rajonā darbojas divi sanitārās robežinspekcijas kontrolpunkti – Meitenē un Jelgavas dzelzceļa stacijā.
«Ziņas» veica statistikas analīzi, lai noskaidrotu, kādas sanitārajai robežkontrolei pakļautās preces Latvijā ieceļo caur mūsu rajonu un kas ir mainījies šogad, salīdzinot ar aizvadīto gadu.
Meitenē vairāk tranzītkravu un ievesto dārzeņu
Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusi, šā gada sešos mēnešos Meitenē sanitārās robežinspekcijas kontrolēto kravu skaits ir palielinājies par diviem tūkstošiem (ap sešiem procentiem). Daudz vairāk ir to preču, kas caur Meiteni tiek vestas tranzītā – 2001. gada sešos mēnešos tādas bija 833 kravas, šogad – 8080. «Iespējams, šogad caur Meiteni vairāk kravu ieved tādēļ, ka Grenctālē ir lielas rindas,» domā apvienotā sanitārās robežkontroles punkta Meitene/Jelgavas dzelzceļa stacija priekšniece Maija Rubīna. Viņa atzīst, ka tranzītkravu skaits palielinājies arī tādēļ, ka daļa no tām netiek atmuitotas Meitenē, bet gan iekšzemes kontrolpunktos un muitas noliktavās.
Šogad par piekto daļu audzis Meitenē kontrolēto dārzeņu kravu skaits, savukārt augļu kravu kļuvis par 20 procentiem mazāk. Kopumā augļi un dārzeņi veido apmēram 70 procentu no Meitenes sanitāro robežinspektoru kontrolētajām kravām. M.Rubīna piebilst, ka šā gada martā, aprīlī un maijā no Lietuvas mūsu valstī ieveda īpaši daudz agro gurķu, tomātu un zaļumu. Dārzeņu imports šogad pavasarī palielinājās arī tāpēc, ka mums trūka «otrās maizes» – kartupeļu.
Pa dzelzceļu ieved vairāk koksnes un mazāk pārtikas
Jelgavas dzelzceļa stacijā šā gada pirmajos sešos mēnešos visvairāk kontrolētas ir kokmateriālu kravas – ievestās koksnes daudzums veido 75 procentus no visām sanitārajai robežkontrolei pakļautajām kravām. Pagājušajā gadā – tikai 30 procentu. «Šogad caur Jelgavas dzelzceļa staciju galvenokārt ieved Lietuvas baļķus, kas vēlāk nonāk Latvijas pārstrādes uzņēmumos vai arī caur mūsu valsti tiek vesti tranzītā,» komentē M.Rubīna. Tranzītkravu skaits Jelgavas dzelzceļa stacijas sanitārās robežkontroles punktā pagājušajā un šajā gadā palicis nemainīgs – apmēram 33 procenti no visām kravām.
Šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar šo pašu periodu 2001. gadā, samazinājies caur Jelgavas dzelzceļa staciju Latvijā ievesto pārtikas kravu skaits – zivju un to produktu ievešana sarukusi no 13 līdz 0,5 procentiem, bet fasētā pārtika šogad ievesta divreiz mazāk. Jelgavas dzelzceļa stacijas sanitārajiem robežinspektoriem šogad vajadzējis kontrolēt uz pusi mazāk dzīvnieku barības kravu un nepārtikas preču (rotaļlietas, medikamenti, kosmētika, papīrs), bet sēklas materiāls Latvijā caur Jelgavu ievests septiņas reizes mazāk nekā aizvadītajā gadā.
Pastiprināti kontrolētās preces
Ja sanitārās robežkontroles speciālisti konstatē kravas satura neatbilstību Latvijas kvalitātes un nekaitīguma prasībām, tā tiek noraidīta jeb, vienkāršāk sakot, nosūtīta atpakaļ ražotājam vai tirgotājam. Nākamo reizi, kad uz Latvijas robežas parādās līdzīga krava no tās pašas valsts vai ražotāja, tai jau tiek pievērsta īpaša uzmanība un veikta pastiprināta kontrole un laboratoriskie izmeklējumi. Sanitārās robežinspekcijas darbiniekiem ir savs «melnais saraksts», kurā iekļauti ražotāji un tirgotāji, kas reiz nogrēkojušies, mēģinot Latvijā ievest nekvalitatīvu preci.
Lai gan caur Meitenes robežkontroles punktu ievesto dzīvnieku izcelsmes pārtikas kravu skaits ir samazinājies, M.Rubīna atzīst, ka šogad Latvijā vairāk ieceļo Lietuvā ražotie piena produkti. Ļoti daudzi šo kravu paraugi pavasarī tika nosūtīti laboratoriskai izmeklēšanai, un bieži atklājās, ka Lietuvas piena produkti neatbilst mūsu valstī noteiktajiem kvalitātes standartiem. Tieši Lietuvas piena produktu kravas bija vienas no pirmajā pusgadā visbiežāk noraidītajām, bet līdzīgs liktenis gadās arī kaimiņvalstī ražotajām limonādēm, kurās atrod paaugstinātu nevēlamo baktēriju daudzumu. Šogad daudz noraidītas arī Polijā ražotās saldēto dārzeņu kravas, kurās atrasts mikrobioloģiskais piesārņojums.
Dažās Eiropas Savienības valstīs tirgotāji pavirši izturas pret kravas dokumentu noformēšanu, atzīst M.Rubīna. Tieši kļūdas pavaddokumentos šogad bija iemesls, kura dēļ Meitenes sanitārie robežinspektori Latvijā neielaida vairākas saldētas putnu gaļas kravas.
«Īpaši daudz noraidīto kravu bija pavasarī, kad Latvijā pastiprināti ieveda kartupeļus,» stāsta M.Rubīna. Daļa Eiropas Savienības valstīs audzēto kartupeļu bija slimi ar gredzenpuvi vai arī saturēja pārāk lielu augu aizsardzības vielu (pesticīdu) daudzumu.
