15. augusts katoļiem ir īpaši svētki un arī Latvijas vērienīgākais reliģiskais pasākums uzreiz pēc Ziemassvētkiem.
15. augusts katoļiem ir īpaši svētki un arī Latvijas vērienīgākais reliģiskais pasākums uzreiz pēc Ziemassvētkiem. Šo pieņēmumu apstiprina kaut vai tas, ka šogad Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki Aglonā pulcēja ap simt piecdesmit tūkstošu cilvēku, kas tur bija pulcējušies savas reliģiskās pārliecības dēļ vai arī vienkārši vēlējās rast dvēseles mieru. Ceļu uz Aglonu mēroja arī deviņas svētceļnieku grupas, kuras apvienoja ap tūkstoš piecsimt cilvēku.
Protams, virkne tagadējo un topošo politiķu arī centās apmeklēt Aglonu, lai apliecinātu savu šķīstību vēlētāju priekšā. Tas nav nekāds noziegums, tomēr ētikas jautājums gan, jo politiķiem ir tendence savu reliģisko piederību demonstrēt tikai lielos masu pasākumos. Tā sacīt, lai nepaliek bez pēdām. Atsevišķi tautas pārstāvji šim pasākumam pat nekautrējās izmantot Saeimas autoparka pakalpojumus, proti, devās «atzīmēties» uz Aglonu par valsts naudu, bet ceļazīmē noteikti norādīja, ka dodas tikties ar vēlētājiem. Cik cēli!
Nomācošais karstums beidzot atnesis arī «gaidītos» mežu ugunsgrēkus, un sakarā ar augsto ugunsbīstamību četros rajonos (Balvu, Krāslavas, Madonas un Jēkabpils) jau izsludināta ārkārtas situācija. Lielākais ugunsgrēks pašlaik plosās Balvu rajona Punduros, kur deg purvs. Uguns Latvijas teritorijā esot ienācis no Krievijas, kur arī ir paaugstināta ugunsbīstamība mežos. Vēl mežu ugunsgrēki plosās Gulbenes, Rēzeknes un Rīgas rajonā.
Iedzīvotāji tiek brīdināti, ka vajadzētu izvairīties no uzturēšanās mežā, tiek arī ierobežota saimnieciskā darbība mežos.
Atkal jāpievērš uzmanība apnicīgajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata kandidātu konkursam, jo jau trešo reizi īpašā komisija tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas vadībā, Ministru kabinets un vēl šādas tādas institūcijas mēģinās atrast īsto korupcijas apkarotāju. Šoreiz ir pieteikušies 18 kandidāti, no kuriem daži atkārtoti. Plašāk ar pretendentiem uz minēto amatu varēja iepazīties šīs nedēļas LTV diskusijā «Kas notiek Latvijā», kur gan neradās pārliecība, ka kāds no viņiem būtu īstais. Nu arī iedzīvotāji tiek aicināti paust savu viedokli par KNAB priekšnieka kandidātiem, līdz 26. augustam zvanot Noziedzības un korupcijas novēršanas sekretariātam pa tālruni 7036766. Nav jau slikti, ka kandidāti tiek publiski apspriesti, bet jāatceras, ka nomelnot šajā valstī var jebkuru. To apliecina arī līdzšinējā prakse, jo pretendentu bijušie kolēģi zvana, norādot galvenokārt negatīvo. Būtu jādiferencē tie kandidāti, kuriem patiešām ir nopietni pārkāpumi, kas varētu traucēt ieņemt KNAB priekšnieka amatu, no tiem, kurus kāds atkal pacentīsies apliet ar darvas spaini.
Lai vai kā, tomēr ir pārliecība, ka beidzot tiksim pie KNAB priekšnieka, jo visiem (tai skaitā mūsu oligarhiem) noteikti ir apnicis cīkstēties par šo amatu, kura funkcionālā jēga samazinās ar katru dienu, jo, pat vēl juridiski nepastāvot, KNAB jau ir kļuvusi par vienu no politizētākajām struktūrām šajā valstī.
Noteikti par nozīmīgāko notikumu pasaulē šonedēļ jāuzskata plūdi Eiropā, kuros bojā gājuši jau 87 cilvēki, bet vēl daudzi tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušajiem. Negaidīti spēcīgas lietusgāzes šonedēļ ir izraisījušas plūdus Čehijā, Slovākijā, Vācijā, Austrijā, Rumānijā un Krievijā pie Melnās jūras. Ūdenslīmenis Vltavas upē pie Prāgas sasniedzis 7,85 metrus, kas ir par 7 metriem vairāk nekā normālos apstākļos, bet Elbā pie Drēzdenes ūdenslīmenis ir pārsniedzis 1845. gada lielo Saksijas plūdu rekordu un vēl piektdien bija 8, 85 metri, turklāt eksperti prognozē, ka tas var celties. Savukārt Donavā pie Bratislavas ūdenslīmenis pārsniedzis 9 metru atzīmi, arī tur sākta iedzīvotāju evakuācija.
Kopumā šis dabas untums Eiropai izmaksās vairākus miljardus eiro, jo vajadzēs atjaunot ne tikai infrastruktūru, bet arī vēsturiskās celtnes, kas iekļautas UNESCO vēstures mantojuma sarakstā.
Kamēr vienā Eiropas malā plosās «gadsimta plūdi», Budapeštā, līdzīgi kā vienā otrā gangsterfilmā, pilsētas centrā aplaupīta kāda no valsts lielāko kredītiestāžu filiālēm. Noziedznieku guvums netiek izpausts, bet, ņemot vērā bankas darbības specifiku, tas noteikti varētu būt rakstāms sešiem cipariem un skaitāms kādā no labi konvertējamām valūtām.
Zimbabvē turpinās skandāls starp valdību un baltādainajiem zemniekiem, kuriem līdz 8. augustam bija jāatstāj savi zemes īpašumi, nesaņemot par to kompensāciju. Šo prasību izpildījuši aptuveni 40 procenti lauksaimnieku, bet pārējie vērsušies tiesā. Šis gadījums ir bezprecedenta, jo līdz šim bijušajās Eiropas kolonijās (Zimbabve bija Lielbritānijas ietekmes sfērā) pret «baltajiem» cilvēkiem šāda atklāta diskriminācija nebija notikusi. Tagad atliek tikai gaidīt tiesas lēmumu, kas droši vien atzīs Zimbabves prezidenta Roberta Mugabes rīkojumu par pamatotu, jo diemžēl Āfrikā tiesiskums tiek interpretēts krietni citādi, nekā to saprotam mēs.
