Atgriežoties pie dažām publikācijām “Zemgales Ziņās” par vandalismu Svētbirzī, gribu piebilst dažus vārdus.
Atgriežoties pie dažām publikācijām “Zemgales Ziņās” par vandalismu Svētbirzī, gribu piebilst dažus vārdus. Pirms pāris gadiem, ja nemaldos, tika izveidota jauka atpūtas vieta netālu no piemiņas akmens. Tika sakopta arī Svētbirzs, kas mūs, blakus esošo māju iedzīvotājus,patiešām priecēja. Bet, kā pie mums parasti notiek, arī tur pamazām iet uz slikto pusi. Pat jābrīnās, kā viss tik ilgi saglabājās neskarts. Pirmais gadījums, kad atpūtas vietas dēļ nācās izjust neērtības, pirms pāris gadiem bija nakts, kad līdz rīta gaismai birzī auroja piedzērušies sirmgalvji. Tas traucēja vairāk nekā brīvdabas estrāde sestdienas vakaros, bet mierinājām sevi ar domu, ka tā notiek ne biežāk kā pāris reižu gadā.
Pēc tam kādu laiku bija miers, bet kā ir tagad? Suņi apkārtējās mājās rej visu nakti, un visu nakti birzī kaut kas notiek: kņada, spiedzieni, kliedzieni utt. Arī pēcpusdienās uz soliņiem redz jauniešus un arī vecākus cilvēkus tukšojot līdzatnesto alkoholu. Interesanti, kur to ņem bērni? Parasti viņi visi nāk no «Statoil» degvielas uzpildes stacijas puses, kur, kā zināms, ir trīs veikali, kas tirgo alkoholu.
Ņemsim kaut pagājušās svētdienas pēcpusdienu un nakti no svētdienas uz pirmdienu. Gods un slava, Municipālās policijas mašīnu spožajos saules staros tiku ievērojis. Bet pēc pusstundas pa birzi bradāja piecas piedzērušās meitenes. Tik jaunas pēc skata, ka diezin vai varētu būt pusaudzes, un tik piedzērušās, ka kājas pinās. Jo tumšāks, jo trakāk. Atkal troksnis, atkal bļaustīšanās, atkal suņi rej visu nakti.
Avīze aicināja ziņot Municipālajai vai Valsts policijai par jauniem vandalisma aktiem. Vai tas ir reāli? Vai zvanīt un ziņot, ka birzī kāds skaļi nobļāvās? Vai iet un sēdēt šiem cilvēkiem blakus visu nakti ar mobilo telefonu rokās, un gaidīt, kamēr kāds sāks kaut ko lauzt? Gaišajā diennakts laikā jau neviens neko neposta. Bet man no rīta ir jādodas uz darbu un jāpaguļ, kamēr neviens pa ceļu «nespolē» ar mašīnām, nekliedz un suņi nerej…
Vecā ceļa iedzīvotājs Jānis Ļubļinskis
