«Ziņas» jau rakstīja par Domes iesniegtajiem un konkursā uzvarējušajiem diviem PHARE 2000 projektiem informācijas tehnoloģiju un uzņēmējdarbības atbalsta jomā.
«Ziņas» jau rakstīja par Domes iesniegtajiem un konkursā uzvarējušajiem diviem PHARE 2000 projektiem informācijas tehnoloģiju un uzņēmējdarbības atbalsta jomā. Tādējādi tuvāko 14 mēnešu laikā Jelgavā ieplūdīs gandrīz divi miljoni eiro no Eiropas Savienības naudas.
Tās prasmīgs izlietojums lielā mērā ir mūsu pašu speciālistu ziņā.
Par projektos iestrādātajām iecerēm «Ziņas» lūdza pastāstīt LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes dekāni profesori Irinu Arhipovu.
Abos šajos projektos LLU ir Domes partnere. Projektā «Cilvēkresursu attīstības veicināšana un infrastruktūras bāzes veidošana informācijas tehnoloģiju un komunikāciju pakalpojumu attīstībai Jelgavas pilsētā» LLU ir vienīgā pašvaldības partnere. Projektā «Zemgales reģionālā uzņēmējdarbības atbalsta un pieaugušo izglītības centra izveide» Dome sadarbojas ne tikai ar universitāti, bet arī ar Pieaugušo izglītības centru, Mašīnbūves rūpnīcu u.c.
Labu ideju un vēlmju, kā mums universitātē tālāk attīstīties, ir sakrājies daudz. Droši vien ar laiku daudzas tiktu realizētas, taču PHARE atbalsts ļaus izdarīt šajā ziņā lēcienu varbūt pat piecu gadu tālā nākotnē. Pirmā projekta ietvaros uz LLU (ne tikai Informācijas tehnoloģiju fakultāti) attiecas trīs sadaļas: 1) informācijas tehnoloģiju mācību programmu izstrāde un ieviešana; 2) LLU informācijas sistēmas izstrāde un ieviešana; 3) pamatlīdzekļu piegāde. Pirmā sadaļa ir viena no sarežģītākajām, jo konkursā piedalīsies augsti kvalificēti, tostarp arī ārzemju, speciālisti, ar kuru palīdzību taps jaunas mācību programmas un tiks ieviesti apmēram desmit jauni studiju priekšmeti. Tādi, piemēram, būs bioinformātika, mākslīgais intelekts lauksaimniecībā, resursu plānošana uzņēmējdarbībā un vēl citi. Protams, tas nav viena gada uzdevums, taču šis projekta gads varētu dot labu impulsu. Piemēram, bioinformātikā, kas, kā zināms, ir informāciju tehnoloģiju lietošana bioloģijā un tai radniecīgajās zinātnēs. Krievijā man zināmas divas, bet Rietumos daudzas augstskolas, kurās ir šādas studiju programmas maģistrantiem un doktorantiem. Latvijā diemžēl šādu studiju iespēju pagaidām nav. Taču mūsu augstskolā ir laba bāze bioloģijā un, no otras puses, Informāciju tehnoloģiju fakultāte. Tāpat priekšmets «Mākslīgais intelekts lauksaimniecībā». Mums ir profesori, kas lasa lekcijas, taču ārzemju eksperti varētu labi papildināt viņu zināšanas, jo Rietumos šis virziens ir diezgan jūtami attīstījies. Kāpēc gan mums neizmantot iespēju sagatavot programmētājus, kuri varētu būt labi speciālisti ar lauksaimniecību saistītās nozarēs?
Vēl pirmā projekta pirmā sadaļa paredz datortehnikas un programmatūras ražotāju profesionāli izglītojošus kursus LLU pasniedzējiem un neklātienes skolas izveidi vidusskolēniem. Skaidrs, ka mūsu fakultātei ir vajadzīgi reflektanti ar labām zināšanām matemātikā un informātikā. Taču patlaban neviena no mūsu augstskolām šādā formā ar skolēniem papildus nenodarbojas. Internetpieslēgums (lielākajā daļā skolu tas ir) ļautu izveidot šādu no 20 līdz 30 skolēnu – neklātnieku grupu pat visas Latvijas mērogā un Zemgales reģionā jau it īpaši.
Cilvēkresursu attīstības projekta pārējās divas sadaļas nav tik darbietilpīgas. Tajās ir paredzēta Latvijas augstskolu informatīvās sistēmas adaptācija mūsu universitātes vajadzībām, modernākas datortehnikas iegāde. Tomēr arī tur ir ļoti sarežģīti novērtējamas lietas, kā, piemēram, LLU vadības un studiju e-koncepcijas izstrāde.
Runājot par Zemgales reģionālā uzņēmējdarbības atbalsta un pieaugušo izglītības centra izveides projektu, lielā mērā plānojam veicināt tālmācības attīstību. Tad varētu panākt tādu situāciju, ka studenti internetā saņem tālmācībai adaptētus mācību materiālus, pilda kontroldarbus un tiek novērtēti.
