Pēc pazīstamā vēstures pētnieka, Latvijas Brāļu kapu komitejas pārstāvja Alda Egila Hartmaņa uzaicinājuma šomēnes Pils salas ziemeļu galā strādāja Aināra Vēja vadītā karavīru kapu zondētāju grupa no Saldus.
Pēc pazīstamā vēstures pētnieka, Latvijas Brāļu kapu komitejas pārstāvja Alda Egila Hartmaņa uzaicinājuma šomēnes Pils salas ziemeļu galā strādāja Aināra Vēja vadītā karavīru kapu zondētāju grupa no Saldus. Zondējumi uzrādīja, ka Otrā pasaules kara upuru apbedījums tur tiešām ir.
Darba gaitā no zemes tika izceltas 16 cilvēku mirstīgās atliekas. Taču, kā secināja speciālisti, tas nebija vācu karavīru, bet gan civiliedzīvotāju apbedījums. Tādēļ saldenieku grupa, ko finansē Vācijas karavīru kapu kopšanas organizācija, savu darbu Pils salā beidza un atrastās cilvēku mirstīgās atliekas ieraka atpakaļ zemē. Pēc Aināra Vēja domām, tur varētu būt apbedīti ap astoņdesmit cilvēku.
A.E.Hartmanis uzskata, ka šīs vietas iezīmēšanai iespējami divi risinājumi. Vispirms Pils salā uz apbedījuma varētu uzlikt piemiņas zīmi. Taču pareizāk šos kara upurus būtu pārapbedīt Miera kapos, kur tiem ir atvēlēta atsevišķa vieta. Piemēram, Vācijā cilvēkus, kas gājuši bojā karadarbības rezultātā, apglabā kopā ar karavīriem. A.E.Hartmanis domā, ka Pils salas galā guļ 1944. gada jūlija Jelgavas bombardēšanas upuri. Tā kā līdz pat 1944. gada oktobrim Jelgava bija frontes joslā un šajā laikā no pilsētas bija izraidīti civiliedzīvotāji, tad šos līdz šim nezināmos apbedījumus droši vien izdarīja karavīri vai gūstekņi.
