Pirms 12 gadiem – 1990. gada 15. augustā – toreiz vēl milicijā tika sagatavots avārijas protokols ar apmēram šādu tekstu: «Pulksten 12.28 Slokas – Talsu šosejas 35. kilometrā tumši zils «Moskvič» markas auto ar ātrumu 130 kilometri stundā…».
Pirms 12 gadiem – 1990. gada 15. augustā – toreiz vēl milicijā tika sagatavots avārijas protokols ar apmēram šādu tekstu: «Pulksten 12.28 Slokas – Talsu šosejas 35. kilometrā tumši zils «Moskvič» markas auto ar ātrumu 130 kilometri stundā iebrauca pretējā joslā, izraisot sadursmi ar autobusu «Ikarus». Automašīnas vadītājs, aziātiska izskata vīrietis, apmēram 30 gadu vecs, miris notikuma vietā.»
Tik lietišķs varēja būt teksts, kas vēstīja par vienas no Krievijas (un ne tikai) rokmūzikas spilgtākajām personībām, grupas «Kino» līdera, veiksmīga aktiera Viktora Coja aiziešanu. Nozieguma sastāva trūkuma dēļ avārijas izmeklēšana tika izbeigta, taču tas nav traucējis uzplaukt visdažādākajām leģendām un versijām par notikušo. Tādas ir vismaz piecas, neņemot vērā to, ko mums vēsta ne tikai neskaitāmas vārtrūmes un piedzērušies panki, bet arī «Kino» ģitārista Kasparjana sieva: «Coj živ!» Alegoriskā ziņā šim apgalvojumam var piekrist – Cojs tik tiešām ir dzīvs neskaitāmu cilvēku atmiņās un sirdīs.
Klātienē par šā apgalvojuma patiesību bija iespējams pārliecināties 14. augustā ūdensatrakciju parkā «Nemo», kur par godu Coja piemiņai tika organizēts koncerts ar latviešu «Brainstorm», «The Mundane» un Coja tautiešu – «Krematorij», «Nogu Svelo», «7B», «Bi-2», «Aquarium» – piedalīšanos. Ieeja – tikai viens lats. Šķiet, tādu pasažieru pārpilnību sen nebija pieredzējuši pat «rūdītie» Slokas vilcieni. Tikai šoreiz ar dvieļiem un matračiem bruņotos atpūtniekus nomainīja ar dažāda izmēra un satura pudelēm ekipēti jaunieši. Galu galā tikai 12,50 santīmi par grupu (pēc «Krematorij» aplēsēm).
Kad beidzot pēc visām instrukcijām un pārbaudēm saņemu savu akreditācijas karti, «The Mundane» jau uzstāšanos ir beiguši, un viņus nomaina «Krematorij» ar visnotaļ agresīvu krievu roku. Pēc viņiem uz skatuves kāpj Latvijā mazāk pazīstamie «7B». Grupas nosaukums, starp citu, ir cēlies no Krievijas militārā dienesta likuma punkta, kurš atbrīvo jauniešus no karaklausības psihisku noviržu dēļ. «7B» drīzāk ir pacifistiski mierīgi nekā traki agresīvi. Taču to kompensē krietni aktīvākie «Nogu svelo». Pie skatuves fani tiešām lēkā tā, ka, šķiet, drīz «saķers» krampjus kājās, taču tālāk stāvošie vienaldzīgi gulšņā zālītē vai stāv rindās pēc alus.
Diemžēl Latvijā rīkotajos pasākumos joprojām merčendaizings ir nulles līmenī, iegādāties pasākumā piedalošos grupu ierakstus, t-kreklus vai citus suvenīrus nav iespējams. Tādēļ līdzi paņemtā naudiņa jānotriec par alu (un arī tā nav labākā iespēja, jo rindas ir nenormāli garas, bet dabūjams tikai «Aldaris»).
Pēc «Nogu svelo» uz skatuves kāpj «Tequillajazz», kas noved publiku līdz tādai pakāpei, ka, sagaidot «Bi – 2», vairākas meitenes jau pilnībā šķīrušās no augšdaļu nosedzošajiem apģērba gabaliem. Šī grupa komentārus neprasa, hītus «Polkovņik«, «Moj rokenrol» un «Maja ļubov» visi, šķiet, zina no galvas un dzied līdzi. Kā priekšpēdējais Latvijas publikai atrādās arī Coja jaunības draugs Boriss Grebenščikovs ar grupu «Aquarium». Kaut arī neskaitāmas reizes dzirdēti, «Aquarium» teksti joprojām liek nodrebēt, bet «kavers» Coja dziemai «Mama Anarhija» bija viens no oriģinālākajiem tā vakara gabaliem (starp citu, ar to Grebenščikovs mūsdienās mēdz beigt katru savu uzstāšanos). Pavecāks koncerta apmeklētājs gan zināja teikt, ka mūsdienu B.G. vairs ir tikai blāva atblāzma no tā, kāds viņš bijis astoņdesmitajos. Eh – «sweet eighties»!
Kaut gan lielākā koncerta apmeklētāju daļa bija nelatvieši, «Brainstorm» stabili noturējās sev atvēlētajā vadošajā pozīcijā un necerēti labi tika galā arī ar Coja regejisko «Aluminovie ogurci».
Koncerts izcēlās ar apmeklētāju miermīlīgu noskaņojumu. Kā apliecināja apsardzes darbinieki, «incidentu ir mazāk nekā parasti un kautiņu pasākuma teritorijā vispār nav, kopumā publika ir necerēti solīda». Gandrīz tikpat solīda tā bija arī ārpus teritorijas, bet speciāli norīkotajā vilcienā uz Rīgu pat vienojās dziesmā. Un lai vēl kāds tagad tikai mēģina teikt, ka Cojs ir miris!
Chirix
