Šonedēļ sadarbībā ar Sabiedrības veselības aģentūru turpinām lasītājus iepazīstināt ar sabiedrības veselības aizsardzības stratēģijas nozīmīgākajiem jautājumiem.
Šonedēļ sadarbībā ar Sabiedrības veselības aģentūru turpinām lasītājus iepazīstināt ar sabiedrības veselības aizsardzības stratēģijas nozīmīgākajiem jautājumiem. Viens no mērķiem ir samazināt infekcijas slimību izplatību. Līdz 2010. gadam to kontrolei Latvijā jābūt vismaz tikpat efektīvai kā vidēji Eiropas Savienībā.
Kāda ir situācija valstī infekcijas slimību jomā un kā uz šī fona izskatās Jelgava, stāsta Sabiedrības veselības aģentūras Jelgavas filiāles vadītāja vietniece ārste Elvīra Brūvere.
Pēdējo piecu gadu laikā saslimstībai ar vairākām infekcijas slimībām Jelgavā un rajonā ir bijusi tendence samazināties.
Tendence samazināties
Leptospiroze – slimību izplata grauzēji. Vēl pirms desmit gadiem tā paņēma vairāku cilvēku dzīvības, tagad saslimstībai ar šo infekciju ir tendence sarukt. E.Brūvere to skaidro ar lielo lopkopības kompleksu nomaiņu ar nelielām privātām lopu kūtīm. Nozīmīgi ir arī Jelgavas Domes un rajona Padomes saistošie deratizācijas noteikumi, kas uzliek par pienākumu uzturēt objektus atbilstoši higiēniskiem un epidemioloģiskiem noteikumiem.
Masalas, difterija, garais klepus – saslimstības līmenis nepārsniedza vidējo valstī. E.Brūvere uzsver, ka izvairīties no šīm infekcijām palīdz vakcīnas. Jelgavā un rajonā ne šogad, ne pagājušogad nav reģistrēti difterijas slimnieki, lai gan tikai 60 procenti pieaugušo pret to ir potēti. Tas nozīmē, ka difterija jebkurā brīdī var uzliesmot. E.Brūvere atzīst, ka epidemioloģisko drošību var panākt tikai tad, ja ir vakcinēti 95 procenti iedzīvotāju. Šajā jomā liels darbs veicams ģimenes ārstiem.
Tendence palielināties
Epidēmiskais parotīts un masaliņas – 2001. gadā saslimstība ar parotītu un 2002. gadā ar masaliņām krasi augusi kā Jelgavā, tā rajonā.
Ar epidēmisko parotītu pārsvarā sasirguši pusaudži un jauni cilvēki, kas bērnībā nav vakcinēti vai saņēmuši tikai vienu poti, kas izrādījās nepietiekama imunitātes nodrošināšanai. Šī slimība var izraisīt bīstamas sekas – meningītu, aizkuņģa dziedzera iekaisumu, zēniem var iestāties neauglība.
2002. gada sešos mēnešos krasi augusi saslimstība ar masaliņām. Arī ar tām pārsvarā slimoja zēni un jaunieši, kas atšķirībā no meitenēm 12 gadu vecumā atbilstoši vakcinācijas noteikumiem nebija potēti. Īpaši jāuzmanās grūtniecēm, jo masaliņas var izraisīt augļa kroplības. Lai jaundzimušos pasargātu no šīs slimības, obligāti jābūt potētām ne tikai māmiņām, bet arī tētiem.
E.Brūvere stāsta, ka no šā gada sākuma bērnus skolās vairs nevakcinē, līdz ar to viņu potēšana pāriet ģimenes ārstu kompetencē. Ārste bažījas, kas parūpēsies par bērniem, kas vēl nav pierakstīti pie ģimenes ārsta. Vai vecāki varēs atcerēties, kad un kādas potes jāsaņem bērnam un vai noslogotības dēļ mediķi spēs ievērot bērnu vakcinācijas kalendāru? Vai neatkārtosies rūgtā Rīgas pieredze, kad pēc potēšanas pārtraukšanas skolās strauji krītas vakcinācijas rādītāji, tā pakļaujot bērnus riskam? Neatbildētu jautājumu ir daudz.
Palīdzēs šļirču apmaiņas punkts
Nopietnāka un pat draudoša situācija veidojas ar vīrushepatītu B un C. Slimība, kas izplatās ar cilvēka asinīm un dzimumceļā, ar katru gadu pārņem vairāk cilvēku. Pārsvarā sirgst jauni cilvēki – intravenozo narkotiku lietotāji. E.Brūvere stāsta, ka no vīrushepatīta īpaši neatpaliek HIV infekcija. Pirmie četri tās slimnieki Jelgavā reģistrēti 1999. gadā, bet pērn to skaits sasniedzis 13. No viņiem neviens nav reģistrēts rajonā, taču E.Brūvere teic, ka tas ir laika jautājums, jo faktiskais slimnieku skaits ir trīs reizes lielāks.
«Šo problēmu var risināt, tikai liekot kopā sabiedrības, ģimenes un valsts spēkus. Pirmais pozitīvais solis būs šļirču apmaiņas punkta izveide Jelgavā,» uzskata ārste.
2001. gads sākās ar šigelozes (dizentērijas) uzliesmojumu IeM Sardzes pulka Jelgavas bataljonā, kur sasirga 140 cilvēku. Arī 2002. gadā reģistrēti trīs lieli zarnu infekciju uzliesmojumi: Staļģenes pamatskolā 94 bērni saslima ar pārtikas toksikoinfekciju, ēdot depo ēdnīcā, ar salmonelozi saslima 16 cilvēki, bet tikko kā Jelgavas Sardzes pulkā ar salmonelozi inficējās 25 karavīri. E.Brūvere uzskata, ka situāciju sarežģī tas, ka Jelgavā likvidēta infekcijas slimību nodaļa un cilvēki spiesti ārstēties Rīgā vai Dobelē.
Kaut arī pēdējā laikā iedzīvotāji arvien aktīvāk potējas pret ērču encefalītu, saslimstība ar to pēdējo gadu laikā ir augstāka nekā valstī kopumā.
E.Brūvere atzīst, ka arvien vairāk cilvēku cietuši no suņu un citu dzīvnieku kodumiem. 2001. gada sešos mēnešos Jelgavā un rajonā medicīnisko palīdzību lūguši 176 cietušie, trakumsērga konstatēta četriem dzīvniekiem. 2002. gadā šajā pašā periodā bija 169 cietušie un trakumsērga konstatēta sešiem dzīvniekiem. 2001. gadā noķerti 232, bet šogad jau 206 klejojoši dzīvnieki.
