Šovasar Latvijā fiksēta karstākā vasara pēdējo 120 gadu laikā, un līdz ar to strauji aug zarnu infekciju slimnieku skaits. Visizplatītākās infekcijas patlaban ir salmoneloze un dizentērija.
Šovasar Latvijā fiksēta karstākā vasara pēdējo 120 gadu laikā, un līdz ar to strauji aug zarnu infekciju slimnieku skaits. Visizplatītākās infekcijas patlaban ir salmoneloze un dizentērija.
Augusta sākumā Jelgavu satrauca ziņa par masveida saslimšanu ar akūtām zarnu infekcijām, tajā skaitā salmonelozi. Bija sasirguši ap 30 jelgavnieki, 24 no viņiem Jelgavā pildīja obligāto militāro dienestu.
Sabiedrības veselības aģentūras Jelgavas filiāles Infekcijas slimību epidemioloģijas daļas vadītāja Olga Kovaļauska atzīst, ka šā gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējiem pieciem gadiem saslimstības līmenis bijis visaugstākais.
Kādi ir izplatītākie zarnu infekciju iemesli? O.Kovaļauska skaidro, ka siltajā laikā biežāk tiek pārkāpts temperatūras režīms, transportējot un uzglabājot pārtikas produktus, tādēļ produkti ātrāk bojājas. Vēl viens iemesls – cilvēki neievēro personīgo higiēnu, nemazgā rokas. Dažviet tas pat nav iespējams. Saslimšanu var sekmēt arī peldēšanās atklātās ūdenskrātuvēs.
Salmoneloze
No 24 kareivjiem, kam konstatēta akūta zarnu infekcija, desmit izslimoja salmonelozi, ko izraisa tai raksturīgās baktērijas, – salmonellas. Tās vairojas apmēram 20 grādu temperatūrā pārtikas produktos, ko neuzglabā vēsumā. Infekcijas avots var būt arī virtuves inventārs, ja produktiem lieto vienu nazi vai gaļas dēlīti, kā arī sasirdzis dzīvnieks.
Parasti slimība sākas 24 stundu laikā pēc inficēšanās. Par to liecina slikta dūša, caureja, sāpes vēderā un augsta temperatūra. Izveseļošanās laiks mēdz būt nedēļa un ilgāks.
Ja kāds no apkārtējiem saslimis ar salmonelozi, pārējiem jācenšas izvairīties no kontaktiem ar viņu.
Lai nesaslimtu ar salmonelozi:
* pirms dzert pienu, tas vienmēr jāuzvāra;
* ēdienkartē nevajag iekļaut jēlas olas;
* olas vāra vismaz 7 minūtes, «vēršacis» cep vismaz 4 minūtes, pannai uzliekot vāku;
* olas glabā tikai ledusskapī;
* olu ēdieni jāapēd tūlīt;
* gaļu un tās izstrādājumus kārtīgi izcep un izvāra;
* jēlos un gatavos produktus uzglabā atsevišķi;
* kontrolē pārtikas produktu derīguma termiņu;
* rokas un virtuves traukus mazgā pēc katras saskarsmes ar olām vai jēlu gaļu;
* obligāti pēc tualetes apmeklējuma, kā arī pēc kontakta ar mājdzīvniekiem un putniem nomazgā rokas.
Dizentērija
Otra bīstamākā infekcijas slimība, kurai raksturīgi zarnu darbības traucējumi, ir dizentērija.
Tās avots ir slims cilvēks vai baktēriju nēsātājs. O.Kovaļauska stāsta, ka to pārnēsā cilvēks cilvēkam ar netīrām rokām, dzīvnieki ar to neslimo. Saslimt ar dizentēriju var, apēdot inficētu pārtiku vai dzerot inficētu ūdeni. Dizentērijas izraisītājvīrusiem patīk mitināties piena produktos, kur tie arī vairojas.
Slimība sākas ar drudzi, temperatūru līdz 40 grādiem, caureju, sliktu dūšu, sāpēm vēderā. Caureju bieži pavada stipras, mokošas sāpes taisnajā zarnā. Var rasties sirds un nervu darbības traucējumi. Slimības inkubācijas periods – no trim līdz septiņām dienām.
Lai nesasirgtu ar dizentēriju, jāievēro visi drošības pasākumi, kas minēti, lai nesaslimtu ar salmonelozi.
