Vilcēnietis Ansis Rosmanis – spēcīgu matemātiķu un fiziķu atzars. Pats savas veiksmes kalējs, ar tālejošu skatu uz dzīvi un liels maksimālists.
Vilcēnietis Ansis Rosmanis – spēcīgu matemātiķu un fiziķu atzars. Pats savas veiksmes kalējs, ar tālejošu skatu uz dzīvi un liels maksimālists. Ansis tikko kā atgriezies no eksotiskās Bali salas Indonēzijā ar starptautiskajā olimpiādē fizikā nopelnītu Atzinības rakstu kabatā.
Gada lielāko daļu Ansis pavada Rīgā, jo mācās Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, taču viņa mājas un saknes joprojām ir tur, klusajā un mīļajā Vilcē. Puisis ir lepns, ka ģimenē ir vienīgais dēls un piedzimis abām māsām pa vidu.
Izmēģināja, un lieta aizgāja
Jau pirmajās klasēs vecāki ievērojuši, ka dēlam ir «gaiša» galva. Matemātika viņam nesagādāja ne mazākās grūtības. Ansis spriež, ka tas viņam varētu būt iedzimts, jo mamma ir matemātikas skolotāja Vilces skolā, un arī tētis strādājis par fizikas skolotāju. Jau pamatskolas klasēs zēns piedalījies rajona matemātikas olimpiādēs un izcīnījis pirmās un otrās vietas. Matemātikas stundās Ansim itin bieži bija garlaicīgi, jo viņš jau visu zināja. Pēc 8. klases mamma Ansim ieteica braukt uz Jelgavu uz Spīdolas ģimnāziju.
«Braucu ar domu, ka tikai pārbaudīšu,ko zinu, bet Spīdolas ģimnāzijā nemācīšos. Lai tajā iestātos, no 20 punktiem bija jāiegūst vismaz 14. Es ieguvu 18! Mājās izlēmām, ka labāk būs, ja mācīšos Spīdolas ģimnāzijā, tur arī beidzu 9. klasi,» stāsta puisis.
Pēc pamatskolas diploma saņemšanas Ansis nolēma, ka varētu mēģināt iet vēl tālāk, un, izturējis konkursu, iestājās Āgenskalna Valsts ģimnāzijā fizikas klasē.
Ceļš līdz olimpiādei Bali
Jaunietis stāsta, ka fiziku izvēlējies ar nodomu. Līdz šim tā sagādājusi lielākās raizes.
«Apzinājos, ka tas ir ļoti interesants priekšmets, bet man gluži nesaprotams. Jelgavā ar fiziku ļoti mocījos, man bija knaps sešinieks, bet Rīgas skolā fiziku mācīja ļoti labs un spēcīgs skolotājs Jānis Krūmiņš. Viņš gan prot iemācīt! Sapratu, ka esmu iemīlējis fiziku un gribu to izzināt arī tālāk,» stāsta Ansis.
Jau apmēram pēc gada viņš tika iekļauts Latvijas 20 spēcīgāko jauno fiziķu izlasē, kas olimpiādēs bija gatavi aizstāvēt valsts godu. Reizi nedēļā Ansis kopā ar citu skolu labākajiem fiziķiem devās uz Latvijas Universitāti priekšmetu apgūt vēl pamatīgāk. Drīz vien 60 dalībnieku lielā konkurencē viņš plūca zelta laurus valsts fizikas olimpiādē. Pēc uzvaras skolotājs puisim teicis, lai pošoties ceļā uz olimpiādi, kur startēs spēcīgākie jaunie fiziķi no visas pasaules. Atlika pēdējie sagatavošanās darbi, un Ansis kopā ar vēl trim Latvijas izlases dalībniekiem no citām Rīgas skolām jūlijā devās ceļā uz Indonēziju, uz lielo notikumu.
Bez grāmatām un špikeriem
33. starptautiskā fizikas olimpiāde šogad notika Indonēzijā, Bali salā, ļoti eksotiskā, savdabīgā un interesantā zemē. Ansis bija jaunākais Latvijas pārstāvis, pārējie dalībnieki bija 12. klašu audzēkņi. Kopumā Bali uz olimpiādi bija sabraukuši ap 350 dalībnieki no 67 valstīm.
Ansis stāsta, ka uzdevumi neesot bijuši grūti, zināms licies viss, taču kaut kā nedaudz pietrūcis, iespējams, veiksmes, lai Atzinības raksta vietā puisim no Vilces kabatā būtu medaļa. Ansis tika to 60 procentu dalībnieku vidū, kas uzrādīja labākos rezultātus un ieguva atzinības rakstus, bet medaļas tika 36 procentiem veiksmīgāko jauniešu, viņu vidū bija arī viens latvietis. Izrādās, ka lielākie fiziķi ir irāņi, – visi pieci olimpiādes dalībnieki ieguva zelta medaļas. Ķīniešiem tika četras zelta un viena sudraba godalga, daudz medaļu sev līdzi aizveda vjetnamieši. Dalībnieki pārsvarā bijuši puiši.
«Es teorētisko daļu atbildēju labi, mazliet sliktāk gāja eksperimentālajā. Mums līdzi bija divi pasniedzēji, kas palīdzēja tulkot uzdevumus un atbildes. Olimpiādē prasīja mazāk teksta, vairāk visu izskaidrot skaitliski ar formulu palīdzību. Nedrīkstējām izmantot savus kalkulatorus, pildspalvas un piezīmju lapas. Sēdējām lielā zālē, un pa to nemitīgi staigāja komisija,» stāsta Ansis.
Uz Indonēziju viņš devās, līdzi nepaņemot nevienu grāmatu, piezīmju kladi un špikeri.
«Tāpat neko vairāk neiemācītos, un tādā olimpiādē labāk nešpikot, jo aizstāvu taču valsts godu. Pilnībā paļāvos uz savām zināšanām un spējām,» tā Ansis.
Puisis gan atzinās, ka olimpiādē viņam pēc ilgiem laikiem piemeties lampu drudzis.
Skolotājs Anša veikumu novērtēja atzinīgi, jo viņš bija viens no jaunākajiem olimpiādes dalībniekiem. Viņš domā, ka arī nākamgad dosies uz starptautiskajām sacensībām, kas notiks Taizemē. Bet līdz tam vēl labi jāstartē valsts olimpiādē.
Latviešus ievēroja un atcerēsies
Mājās Latvijas komanda atveda arī suvenīru, ko mūsējie saņēma kā atraktīvākā komanda. Puiši ilgi domājuši, ko tādu izdarīt, lai viņiem pievērstu uzmanību, un izdomājuši pārtapt par pankiem. Vakarā trīs latvieši nodzina matus, pa vidu galvai atstājot mazu «čupčiku». Tādi viņi tur staigāja visi vienādām frizūrām, melnās saulesbrillēs. Arī sacensībās tādi startēja.
«Gadījās arī kuriozi. Kad brīvdienā staigājām pa templi, pienāca japāņu tūristi un palūdza, vai viņu bērni drīkst ar mums nofotografēties. Viņiem tas bija liels brīnums un pagodinājums – fotografēties kopā ar īstiem pankiem,» smej Ansis.
Fizika nav grūta, bet sarežģīta
Puisis domā, ka fizika nav grūts priekšmets, bet uz to jābūt ķērienam un – galvenais – interesei.
«Tā ir sarežģīta zinātne. Ļoti daudz kas jāatceras. Neskaitāmās formulas var lietot dažādi. Jāatceras arī daudzas metodes, kā uzdevumus risināt, un jāprot tās izmantot. Fiziku nekad pārāk neesmu mācījies, vairāk to darīju sākumā, bet, kad lieta aizgāja, radās interese šo zinātni pētīt dziļāk,» viņš skaidro.
Ansis neslēpj, ka ir tālu priekšā mammas matemātikas un tēta fizikas zināšanām. Puisim ir ķēriens arī uz matemātiku, šogad viņš valsts matemātikas olimpiādē izcīnījis otro vietu.
Vēl priekšā 12. klase, un tad būs jāizlemj, ko darīt tālāk. Bet šodien Ansis saka: «Ja arī tālāk mācīšos fiziku, tad noteikti to centīšos darīt ārzemēs. Zinātnieks gluži negribu būt, bet fiziku apgūt vēl pamatīgāk gan labprāt gribētu.»
Ja liktenis nebūs lēmis mācīties ārpus Latvijas, tad te Ansis domā studēt informātiku. Lielākais atklājums fizikā, par ko viņš nespēj nobrīnīties, esot relativitātes teorija. Grūti izprast, kā to varēja izstrādāt.
Māsa iet brāļa pēdās
Ansis stāsta, ka arī vecākā māsa, kas pašlaik studē psiholoģiju, ir bijusi gana apķērīga matemātikā, bet to nav uzskatījusi par savas dzīves aicinājumu. Taču jaunākā, kas mācās Vilces pamatskolas 7. klasē, sākusi iet brāļa pēdās, uzvarot rajona matemātikas olimpiādē. Viņas domas arī sliecoties uz Rīgu – Āgenskalna Valsts ģimnāzijas virzienā.
Brīvdienās Ansis brauc uz Vilci, jo tur viņam palikuši bērnības draugi. «Brīvajā laikā spēlējam bumbu, strādāju ar datoru. Žēl, ka Vilcē bez bumbas spēlēšanas īpaši cita nav ko darīt,» atzīst Ansis.
1. Ja mani ievēlētu par Latvijas prezidentu, pirmais darbs, pie kā ķertos, būtu:
A.R. izvēlētos labus padomdevējus un aplaistītu savā kabinetā puķes.
2. Cilvēkam dzīvē obligāti jāpaveic trīs lietas:
A.R. jāiemācās staigāt, runāt un nepārmācīties.
3. Mūsdienu jaunatne ir
A.R. atraktīva, patstāvīga, bet ne bez sliktajām īpašībām.
4. Laukos jaunieši ir
A.R. visādi.
5. Vai Latvijai Eiropas Savienībā ir vai nav vieta?
A.R. To mēs uzzināsim, kad tur iestāsimies.
6. Cilvēkos visaugstāk vērtēju:
A.R. sapratni, spēju likt citiem smaidīt, spēju būt komunikablam.
7. Ja pēkšņi satiktu fiziķi Īzaku Ņūtonu, viņam pajautātu:
A.R. vai tas ābols, kura dēļ jūs atklājāt gravitācijas likumu, bija garšīgs?
8. Ja vien būtu iespēja, dzīvē atteiktos no
A.R. iesnām un klepus.
9. Mans dzīves moto ir:
A.R. Vēl neesmu to atradis.
***
Vizītkarte
Ansis Rosmanis
Dzīvo Vilcē
Mācās Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 12. klasē
Vecums – 17 gadu
Ģimenes stāvoklis – otrais bērns pa vidu divām māsām
Nākotnes mērķis: baudīt dzīvi
Hobiji: sports, datori
Dzimšanas diena: 26. marts
Lielākie sasniegumi: atzinība starptautiskajā fizikas olimpiādē;
1. un 2. vieta Latvijas fizikas olimpiādēs;
2. vieta Latvijas matemātikas olimpiādē
