Vieni priecājas par atkalredzēšanos, citi Jelgavas jaunās rokmūzikas festivālu vēlētos padarīt par ikgadēju ierakstu savā koncertkalendārā.
Vieni priecājas par atkalredzēšanos, citi Jelgavas jaunās rokmūzikas festivālu vēlētos padarīt par ikgadēju ierakstu savā koncertkalendārā.
Apmēram 600 mūsdienu rokmūzikas spēlmaņu un klausītāju saiets par labu trešdaļu «pārsita» tādu krietni plašam vecuma un gaumes spektram paredzētu estrādē rīkotu programmu kā līgovakara sagaidīšana, nerunājot par Ozola un «Tumsas» koncertiem pilsētas svētkos.
Vēl tuvāk tūkstoša atzīmei apmeklētāju skaits bijis toreizējās labdarības akcijas ziedu laikos deviņdesmito gadu vidū, kad publikas piesaistīšanu veicinājis sarīkojuma populārās mūzikas formāts. Kā atzina režisors Urbix, festivāla uzdevums – popularizēt jauno grupu pārstāvēto stilu dažādību – īstenots par astoņdesmit procentiem (no uzaicinātajiem vienpadsmit dalībniekiem neieradās divi).
Tas, vai «Mēs – tornim» apmeklētības līmenis nākamgad turpinās augt, ņemot vērā organizatoru apņemšanos saglabāt šai reizē valdījušo nevardarbības atmosfēru, atkarīgs no tādu apmeklētāju atsaucības, kas nerada raizes apsardzes darbiniekiem. Pēc viņu stāstītā, vienīgā ar spēku risināmā kofliktsituācija radusies pie ieejas ārpus estrādes teritorijas, bet pāris pārlieku enerģisku deju grīdas stipruma pārbaudītāju savaldīšanai līdzējusi tēvišķa saruna.
Runājot par cerētā atbilstību sagaidītajam festivāla saturā, paradoksāli, bet vielu pārdomām par to, ka teicienu «neskati vīru no cepures», attiecinot to uz mūzikas norisēm, reizēm der pārfrāzēt kā «nevērtē grupu pēc ierakstiem», gādāja ansamblis, kura rašanās un popularitāte vistiešākajā veidā saistīta ar to, ka viņu mūzika ļoti patīk radio. Mūsdienu pseidogotikas citēšanas un britpopa garā ieturētu vokālo līniju apvienojuma vietā «Z –Scars» uzstāšanos sāka astoņdesmito gadu angļu postpanka mākslinieku atklātās elektrisko un elektronisko izteiksmes līdzekļu sintēzes daudz smagāks variants.
Apmeklētāju pulkā bija ne mazums to, kas «Brute Chant» «Tornī» klausījušies arī pirms diviem gadiem (to grupa uzskata par vienu no saviem labākajiem koncertiem). Šai laikā mainījusies bijušo «death» metālistu tehniskās precizitātes ritmikā paustā stilistiskā orientācija (pašu vārdiem, spēles prasmes demonstrāciju nomainījusi vēlme izteikties), bet ne klausītāju atsaucība. «Jelgava rullē!» pēc nokāpšanas no skatuves cēsinieki atzina, ka viņu koncertpieredzi papildinājis vēl viens labu atmiņu mirklis.
«Exit» programmā, kas šovasar skanējusi arī «Liepājas dzintarā», piedāvāja divdesmit minūšu korektas formas vecās un jaunās dziesmās.
Ar pašradītās formas atveidi grūtāk gāja daudzu īpaši gaidītajiem «Skyforger». Grūtības «sasalušās ziemas ģitāras» (kā tās tika pieteiktas) uzglabāt saules svelmē acīmredzot ir cēlonis neveiksmēm, kas pēdējā laikā vajā solista Pētera instrumenta apskaņošanas aparatūru, bet klausītājiem (atkarībā no tā, vai priekšā celtas vecas vai jaunas dziesmas) liek palīgā ņemt atmiņu vai iztēli.
«Siriuss» un «Domashny Winchester» pārstāvēja to austrumu kaimiņzemes «folk» izpratnes, jaunā viļņa un citu rietumu mūzikas izpausmju sakausējumu, ko pārdesmit gadu piekopj ar citām nesajaucamas grupas no Vladivostokas līdz Pēterburgai. Krievu roka nekonvencionālākās puses pārstāvju jelgavnieku «Domashny Winchester» solists saldmes gaidītājiem atgādināja, ka ar cukura ražošanu un fasēšanu Jelgavā nodarbojas cits uzņēmums. «Diabēta profilakses» koncertvariants – tāds disonējošs, kaucošu ģitāru pārpilns «Spleen», kuru ar lielisko Pēterburgas grupu vieno līdzības vokalizēšanas manierē, bet jūtami atšķir kaut vai tas, ka, pēc visa spriežot, melodijas «Domashny Winchester» pielāgo tekstiem (nevis otrādi).
«Torņa» devītajā gadā festivālā visā savas klasiskās izpausmes krāšņumā beidzot skanēja pankroks. Urbix piekrita, ka tas uzskatāms par galveno jaunpienesumu muzikālā satura ziņā. Arī panākumu, jo panku grupām festivālā klājās labi. Tas attiecas gan uz skanējumu, gan publiku. Pirmie, kas panāca tās vispārēju «difūziju», bija tieši «PND». Lai arī ne noteicošā, sava loma varbūt bija arī īsi pirms koncerta izdarītajām izmaiņām uzstāšanās secībā – ne katru reizi taču par «iesildītājiem» gadās dabūt pašu «Inokentiju Mārplu» kopā ar Dambja nevīstošo prasmi teju vai mūžvecu dziesmu ikreiz nodziedāt un nospēlēt citādi. «Tornī» klausītājus gaidīja «Revolucionāra», «Uz priekšu» un citu paša Dambja hitu un «kaveru» maigais variants.
«Man patika,» pirms projāmdošanās «PND» vokālists Pavasaris apstiprināja, ka pozitīvas izjūtas ir abpusējas. Savukārt «Tanku dūres» «rīkles» īpašnieks Herbe atklāja, ka autogrāfu mednieku «uzlidojumi» grupas koncertus pavada visur. Jelgava gluži vienkārši nebija izņēmums. «Torņa» klausītājiem «Tanku dūre» dāvāja sen sacerētas, bet skaņas pārbaudes laikā pirms festivāla vairākģitāru variantā pirmoreiz samēģinātas balādes pirmatskaņojumu un jauna šovelementa (par ugunsmetēju padarīta matu lakas flakona) demonstrāciju. Viņu, tāpat kā festivāla noslēdzēju «S.I.L.S.», atvadu vārdi beidzās ar «… varbūt atkal nākamgad».
