Pēteris I, sitot logu uz Eiropu, par starta vietu izvēlējās Liepāju. Tika uzcelti divi – Ziemeļu un Dienvidu – forti.
Pēteris I, sitot logu uz Eiropu, par starta vietu izvēlējās Liepāju. Tika uzcelti divi – Ziemeļu un Dienvidu – forti. Laiks gāja, valstiskās iekārtas mainījās, bet forti saglabājās. Protams, laiks un karš ir darījis savu, bet forti pārtapa par tuneļiem, un 1998. gada vasarā radošu jauniešu grupiņa no Liepājas izdomāja organizēt pasākumu, kas šogad notika jau piekto reizi.
Festivāla vēsture
Pirmais nekomerciālās mūzikas pasākums «Downthetunnelz» bija domāts kā jaunatklāto telpu izmantošanas pārbaude. Tā kā apmeklētāju atsaucība bija liela, organizatori nolēma arī turpmāk rīkot tādus pašus pasākumus, kas vēlāk izvērtās par festivāliem. Ar katru gadu pasākumā piedalījās arvien vairāk dīdžeju, mūziķu un video mākslinieku apvienību. Paralēli mūzikas norisēm atsevišķās telpās notika arī jauno literātu darbu lasījumi. Jau 2000. gadā ar interneta tīkla palīdzību pirmo reizi tika nodrošināta festivāla tiešraide «real-audio» formātā.
Telts. Tunelis. Kiosks
Festivāla noritēja trīs pulcēšanās vietās – teltī, tunelī un pie kioska. Katrai bija sava nozīme un sava publika.
Teltī jeb «Chill-out» uzstājās dīdžeji, mūziķi, vīdžeji, dzejnieki. Tur apmeklētājus iepazīstināja ar demo scēnu, rādot un komentējot dažādus demo. Kas ir demo? Tas ir audiovizuāls (mūzikas un grafikas) šovs. Galvenais, kas atšķir demo no parasta video, ir tas, ka katrs kadrs tiek ģenerēts ar koda palīdzību tai laikā, kamēr tiek rādīts iepriekšējais kadrs.
Uz nelielās skatuves uzstājās vairākas jaunu dīdžeju apvienības, kas galvenokārt spēlēja «ambient» stila mūziku. Tās pavadījumā dzejnieki no apvienības «Orbīta» lasīja savus jaunākos darbus. Publikas atspirdzināšanai uzstājās vairākas «industrial» grupas ar efektīviem mūzikas un gaismas šoviem.
Tuneļos uzstājās pieredzējuši un sava aroda profesionāļi – «drum’n’bass» apvienības. Tās spēlēja «non stop» režīmā, kas apmeklētājiem ļāva netraucēti un nepārtraukti kustēties savas iemīļotās bungu un basu mūzikas ritmos.
Pasākuma laikā virszemē bija atvērts kiosks, kurā varēja apskatīt un iegādāties dažādu nelielu kultūras kopu izdotus žurnālus un grāmatas par jauno mediju kultūru, jauno autoru dzejas izdevumus, kā arī Latvijā izdotus neatkarīgās elektroniskās mūzikas CD.
Festivāls ieguvis vienlīdz lielu tā dalībnieku un apmeklētāju atsaucību. Par to liecināja gan garās rindas pie biļešu kioska, gan raibā publika – varēja satikt paziņas no Rīgas un redzēt vairākus Latvijā populārus cilvēkus. Pasākuma vienīgais trūkums – festivāla naglas «Technical Itch» (Marka Karo) neierašanās. Bet tā gadās, it īpaši ar zvaigznēm…
